Vientulība ir kas vairāk par fizisku izolāciju, tā izpaužas kā emocionāla un sociāla izolācija no apkārtējās vides. Vientulības sajūtas pārņem domas, pat ja apkārt ir citi cilvēki.
Vientulība var rasties kā tuvu attiecību un sociālās mijiedarbības trūkums vai nepietiekama novērtējuma rezultātā. Digitālajā laikmetā, kur komunikācija ir šķietami aktīva, cilvēki joprojām var izjust vientulību, jo attiecībās galveno lomu nosaka kvalitāte, nevis kvantitāte.
Vientulība var izpausties dažādos veidos, sākot no īslaicīgas tukšuma sajūtas līdz ilgstošām un depresīvām domām. To var izraisīt negaidītas dzīves pārmaiņas, piemēram, pārvākšanās, mīļotā zaudējums vai ilgstošu un jēgplinu saikņu (attiecību) neesamība. Vientulība ir dziļi personiska pieredze, un tas, kas vienam cilvēkam šķiet izolējošs, citam var nozīmēt pretējo.
Vientulība nav tikai emocionāls stāvoklis, tai ir redzama ietekme gan uz garīgo, gan fizisko veselību, piemēram, depresija vai nepārejoša trauksmes sajūta.
Cīņa pret vientulību ietver jēgpilnu attiecību veidošanu, iesaistot ģimeni, draugus vai profesionālus speciālistus. Pieņemot, ka vientulība ir aktuāla cilvēku garīgās veselības problēma, mēs varam censties veidot iekļaujošāku sabiedrību, lai palīdzētu tiem līdzcilvēkiem, kuriem šāda palīdzība nepieciešama.
