Lielākā daļa cilvēku nedzīvo apzināti. Viņi izpilda programmu. Ģimene pasaka, kas ir pareizi. Sabiedrība nosaka, kas skaitās veiksmīgs. Draugi parāda, kā jāuzvedas, lai iederētos. Darba vide iemāca klusēt, pakļauties un saukt to par profesionalitāti. Cilvēks to visu uzsūc un vēlāk lepni paziņo: “Tāds es esmu.”… Lasīt vairāk »Tu dzīvo svešu dzīvi
Runa ir par varas jeb tautas pārstāvju vēlēšanām. Es tajās nepiedalos. Nevis tāpēc, ka man ir vienalga, kas notiek Latvijā. Es nepiedalos tāpēc, ka neviens politiskais piedāvājums man nedod pietiekamu pamatu uzticēt tam valsts varu uz pilnu pilnvaru termiņu. Mana balss nav obligāta nodeva Politiķiem… Lasīt vairāk »Vēlēšanās es nebalsoju – neviens nav pelnījis manu balsi
Sabiedrība mēdz veidot sistēmas, kas pielāgojas “vājākajam posmam”, tādējādi mākslīgi uzturot neefektivitāti. Kad mēs glorificējam (vai vienkārši bezgalīgi žēlojam) viduvējību, mēs atņemam motivāciju tiem, kuriem ir potenciāls un vēlme tiekties pēc izcilības. Ilūzija par “vienlīdzīgām starta pozīcijām” Ikvienam ir iespējas, bet gatavība tās izmantot –… Lasīt vairāk »Meritokrātijas nepieciešamība: kompetence pret žēlumu
Propaganda ir spēcīgs instruments, ko mūsdienās izmanto, lai veidotu sabiedrisko domu, ietekmētu uztveri un attīstītu noteiktus naratīvus. Tas ietver apzinātu informācijas vai ideju izplatīšanu, bieži vien izmantojot neobjektīvus vai maldinošus līdzekļus, ar mērķi manipulēt ar cilvēku uzskatiem un rīcību. Lai gan propaganda vēsturiski ir bijusi… Lasīt vairāk »Kā propaganda kontrolē jūsu prātu un kāpēc to ne vienmēr izmanto ļauniem mērķiem
Korupcija ir plaši izplatīta sabiedrības problēma, ko raksturo uzticības vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgu labumu gūšanai vai noteiktu personu vai grupu labā. Šī neētiskā rīcība var izpausties dažādos veidos, tostarp kukuļdošana, piesavināšanās, krāpšana un nepotisms (radu vai draugu virzīšana amatos), tā novērojama dažādās nozarēs, sākot… Lasīt vairāk »Kā korupcija sākas ar tevi un kāpēc tā iznīcina mūsu sabiedrību
Cilvēka identitāti nevar noraksturot vienā teikumā, kā arī identitāte ir mainīgs lielums, kas mainās personas dzīves laikā. Viss sākas ar ģimenes ietekmi, ko papildina kultūras un sabiedrības vide. Indivīdiem izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, tie sastopas ar jaunām pieredzēm, kas rada skaidrāku izpratni par savām… Lasīt vairāk »Kā tava identitāte mainās dzīves laikā
Mēs dzīvojam laikmetā, kurā verdzība šķietami ir kaut kas sens, bet, ja nedaudz aizdomājas… Ja senatnē vergu uzraugi izmantoja pātagas un dzelzs ķēdes, tad mūsdienās viņi izmanto “sociālo līgumu”, “patriotismu” un “īpašumtiesību ilūziju”. Rezultāts ir tāds pats: tu atdod savu vienīgo patieso kapitālu – proti,… Lasīt vairāk »Dzimtbūšana 2.0: Tu esi valsts īpašums, kas pats sevi uztur
Jāsāk ar tiešu atziņu – krāpšana ir normāla parādība. Tās morālā puse ir cits jautājums, bet parādība pēc būtības ir loģisks cilvēka uzvedības rezultāts. Tāpēc tā ir normāla, proti, dabiska parādība, kas balstās uz cilvēku vājībām un paredzamo uzvedību. Krāpnieki ir labi novērotāji, kuri izmanto… Lasīt vairāk »Krāpnieki un viņu shēmas
Kā būtu skatīties uz nākotni bez bērniem. Tēma, kas cilvēkiem, kuri savu uzvedību atstāj instinktu ziņā, būs kā eļļa ugunī. Skaļākais arguments, lai radītu bērnus, – sabiedrība novecos un nebūs, kas uzturēs nākamo paaudzi. Šis arguments tiek pasniegts kā fakts, lai gan patiesībā tas ir… Lasīt vairāk »Kāpēc nevajag radīt pēcnācējus
Sabiedrībā valda vienkāršots skatījums: ja kādam nepietiek naudas, vainīgs ir pats cilvēks. Nabadzība tiek personificēta kā rakstura īpašības – slinkums, neuzmanība, nespēja plānot, vājums, motivācijas trūkums. Tas ir ērts raksturojums, jo tad sistēma un tās politika netiek uzskatīta par problēmu. Veidojas morāla hierarhija, kur nabadzīgais… Lasīt vairāk »Nabadzība kā rakstura īpašība
