Metjū (Mateja) efekts, sociologu Roberta Mertona un Harietas Cukermanes izdomāts termins, ietver domu, ka bagātie kļūt bagātāki, bet nabagie kļūst nabadzīgāki. Šis efekts pastiprina sabiedrībā esošo nevienlīdzību. Jēdziena iedvesmas avots ir Mateja evaņģēlija, kurā teikts: “Jo kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība;… Lasīt vairāk »Metjū efekts it visā
Skaistums savā būtībā ir subjektīvs apkārtējās pasaules novērtējums, kas raisa baudas, apbrīnas vai gandarījuma sajūtu. Skaistums neraksturo tikai fizisko izskatu, tas aptverot dažādus cilvēku pieredzes un izpausmju aspektus. No filozofiskā skatpunkta skaistuma izpratne ir balstīta sabiedrības kultūrā. Vieni skaistumu mēdz raksturot ar tādiem elementiem kā… Lasīt vairāk »Subjektīvais skaistums
Meli ir cilvēku komunikācijas sastāvdaļa, tie ietver apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu ar mērķi maldināt citus. Meli var būt atklātas nepatiesības vai niansēta pieeja informācijas pasniegšanai, ko bieži motivē vēlme aizsargāt sevi, iegūt priekšrocības vai izvairīties no nevēlamām sekām. Psiholoģiski melošana ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu.… Lasīt vairāk »Meli un to dažādās motivācijas
Cilvēku komunikācijai ir dažādi veidi kā nodotu citiem savas domas, emocijas un idejas. Šie veidi var ievērojami variēt, atspoguļojot kultūras ietekmi, personīgās izvēles un kontekstu, kurā notiek komunikācija. Komunikācijas veidu izpratne ir svarīga efektīvām attiecībām, jo tā veicina labāku izpratni un samazina pārpratumus. Aktīva jeb… Lasīt vairāk »Komunikācijas veidi starp cilvēkiem
Korupcija ir plaši izplatīta sabiedrības problēma, ko raksturo uzticības vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgu labumu gūšanai vai noteiktu personu vai grupu labā. Šī neētiskā rīcība var izpausties dažādos veidos, tostarp kukuļdošana, piesavināšanās, krāpšana un nepotisms (radu vai draugu virzīšana amatos), tā novērojama dažādās nozarēs, sākot… Lasīt vairāk »Korupcija – Sākums personīgajā atbildībā
Cilvēka identitāti nevar noraksturot vienā teikumā, kā arī identitāte ir mainīgs lielums, kas mainās personas dzīves laikā. Viss sākas ar ģimenes ietekmi, ko papildina kultūras un sabiedrības vide. Indivīdiem izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, tie sastopas ar jaunām pieredzēm, kas rada skaidrāku izpratni par savām… Lasīt vairāk »Cilvēka identitāte
Cilvēka ikdienas dzīvi nosaka dažādi ārēji faktori, ko pats indivīds praktiski nekontrolē. Sabiedrības rakstītie un nerakstītie likumi nosaka pieņemamu uzvedību, ietekmējot to, kā indivīdi uztver sevi un citus. No dzimumu lomām līdz karjeras izvēlei šie sabiedrības likumi veido sistēmu, kurā cilvēki dzīvo. Šāda sistēma var… Lasīt vairāk »Cilvēka dzīvi ietekmējošie ārējie faktori
Vara ir mūsu eksistences iekšējais spēks, tā ietekmē attiecības, sabiedrību un personīgo izaugsmi. Pēc būtības vara nav tikai autoritāte, tā attiecas arī uz fizisko spēku, zināšanām un sociālajām saiknēm. Varai ir izšķiroša nozīme hierarhijas veidošanā, ietekmīgu indivīdu noteikšanā un mūsu mijiedarbības strukturēšanā. Tiem, kuriem ir… Lasīt vairāk »Vara – neredzams, bet milzīgs spēks
Sabiedrības nevienlīdzība ir skaudrā realitāte – ne visiem sabiebrības locekļiem ir vienlīdzīga piekļuve resursiem, iespējām vai privilēģijām. Tas ir sarežģīts jautājums, kas rada atšķirības starp indivīdiem un grupām. Savā būtībā sabiedrības nevienlīdzība atspoguļo sistēmisku nelīdzsvarotību, kas var izpausties dažādos veidos, tostarp ekonomiskā nevienlīdzība vai nevienlīdzīgas… Lasīt vairāk »Sabiedrības nevienlīdzība – vēsturiski dabiska
Pēc būtības altruisms ir vēlme veikt nesavtīgas darbības, lai uzlabotu citu cilvēku labklājību. Tas ir, kas vairāk par personīgajām interesēm, šāda rīcība atvieglo līdzcilvēku ciešanas, atspoguļojot līdzjūtības un empātijas būtību. Altruisms ir mūsu iekšējais spēks, kas iedvesmo uz laipnību, dāsnumu un patiesām rūpēm par līdzcilvēkiem,… Lasīt vairāk »Altruisms – Nesavtīga līdzjūtība pret līdzcilvēkiem
