Skip to content

Metjū efekts it visā

Metjū (Mateja) efekts, sociologu Roberta Mertona un Harietas Cukermanes izdomāts termins, ietver domu, ka bagātie kļūt bagātāki, bet nabagie kļūst nabadzīgāki. Šis efekts pastiprina sabiedrībā esošo nevienlīdzību. Jēdziena iedvesmas avots ir Mateja evaņģēlija, kurā teikts: “Jo kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” Būtībā Metjū efekts apraksta kumulatīvu (sasummējot ilgtermiņā) priekšrocību vai trūkumu, kas rodas no sākotnējām iespējām.

Metjū efekta pamatā ir priekšrocību un privilēģiju spēks izvēlētajā attīstības virzienā. Tie, kuri sāk ar priekšrocībām, vai nu izglītības, bagātības vai sociālo sakaru jomā, visticamāk spēs iegūt papildus iespējas, kas vēl vairāk uzlabos viņu stāvokli. Šo notikumu virkne var palielināt plaisu starp priviliģētajiem un nelabvēlīgā situācijā esošajiem, kas pēc būtības arī notiek jebkurā sabiedrībā.

Labs Metjū efekta piemērs ir novērojams izglītības iestādēs. Studenti, kuri sāk ar spēcīgu izglītības pamatu, iespējams, pateicoties labvēlīgajiem ģimenes apstākļiem vai kvalitatīvām skolām (profesionāli skolotāji), bieži vien turpina šo kvalitātes attīstības ceļu. No otras puses, skolēni, kuri saskaras ar sākotnējiem izaicinājumiem, piemēram, ierobežotu piekļuvi resursiem vai nekvalitatīvu izglītību skolā, var saskarties ar šķēršļiem, kas kavē viņu izglītības progresu, pastiprinot nepietiekamu attīstības tempu.

Personām, kurām ir sākotnējas finansiālas priekšrocības, piemēram, ģimenes bagātība vai piekļuve cita veida kapitālam, ir labākas iespējas izmantot ieguldījumu iespējas un gūt papildus ienākumus. Un otrādi, tie, kuriem nav šādu priekšrocību, var saskarties ar šķēršļiem sava kapitāla attīstībai, palielinot finansiālās nevienlīdzības plaisu.

Lai gan Metjū efekts galvenokārt izceļ priekšrocību salikto raksturu, tas kalpo kā aicinājums rīkoties, lai radītu vienlīdzīgākas sistēmas. Politika, kas vērsta uz vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu (netiešā veidā indivīdu finanšu stāvoklis ir atkarīgs no izglītības, bet tiešā veidā to varētu risināt, piemēram, ar minimālo algu noteikšanu noteiktās nozarēs), var veicinot taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību.

Izglītības priekšrocības: Studenti ar agrīnu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai bieži izceļas akadēmiskajā jomā, tādējādi saņemot vairāk iespēju, tai skaitā stipendijas.
Finanšu privilēģijas: Tiem, kuri dzimuši bagātībā, ir sākotnējas finansiālas priekšrocības, kas ļauj veikt stratēģiskus ieguldījumus un palielināt finansiālos panākumus.
Karjeras izaugsme: Personas ar ietekmīgiem sakariem var panākt ātrāku karjeras izaugsmi, gūstot labumu no šādām iespējām.
Tehniskās prasmes: Agrīna saskarsme ar tehnoloģijām nodrošina zināšanu priekšrocības, uzlabojot darba izredzes un spēju pielāgoties.
Sportiskie sasniegumi: Sportisti, kuri demonstrē panākumus jaunībā, bieži saņem labāku apmācību un atzinību, paverot ceļu jaunām iespējām, sponsoriem un panākumiem viņu sporta karjerā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *