Tehnoloģiju laikmetā viltus realitāte ir mūsu ikdiena. Pasaule, ko uztveram un piedzīvojam caur digitālajām platformām, piemēram, sociālie mediji vai televīzija, nereti neatbilst patiesībai.
Spilgts piemērs ir neeksistējošas personas sociālo mediju platformās. Šīs neeksistējošas personas izplata citu cilvēku vai sabiedrības grupu viedokļus, kas neatspoguļo patiesos sabiedrības uzskatus. Viltus viedokļi virtuālo notikumu jūrā. Digitālajā pasaulē var būt grūti atšķirt to, kas ir īsts, un to, kas ir rūpīgi konstruēts, lai klausītāju vai lasītāju virzītu noteiktā virzienā.
Televīzijas šovi, filmas un pat ziņu kanāli bieži vien piedāvā sagrozītu realitātes versiju. Tas var novest pie izkropļotas pasaules uztveres, nojaucot robežu starp faktiem un izdomājumiem.
Virtuālā realitāte (mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju, piemēram, izmantojot 3D brilles) vēl vairāk nojauc robežas starp reālo un mākslīgo. Izmantojot šīs tehnoloģijas, cilvēki var nokļūt simulētās pasaulēs, kas replicē realitāti vai rada pilnīgi jaunas realitātes. Lai gan šādām tehnoloģijām ir daudz praktisku pielietojumu, piemēram, spēļu spēlēšana vai mācību programmas, tas rada jautājumus par iespējamajām sekām, ko var radīt atrautība no reālās pasaules.
Manipulēti videoklipi vai attēli (plašāk šī tehnoloģija pazīstama kā Deepfake), kas pārliecinoši attēlo reālus cilvēkus, kuri saka vai dara lietas, ko viņi patiesībā nekad nav darījuši. Šī tehnoloģija rada bažas par informācijas uzticamību, jo kļūst arvien grūtāk noteikt, kas ir autentisks un kas ir mākslīgi radīts.
Mākslīgās realitātes izplatība rada jautājumus par mūsu pieredzes autentiskumu un ietekmi uz mūsu uztveri, attiecībām un izpratni par pasauli.
Manuprāt, nākotnē, nepalīdzēs ne plašāk atvērtas acis, ne kritiskās domāšanas esamība. Skan baisi, bet tehnoloģiju invāzija būs neizbēgama.
