Tiesu sistēma ir taisnīgas un labi pārvaldītas sabiedrības priekšnosacījums, kas darbojas kā mehānisms, ar kura palīdzību tiek risināti juridiskie strīdi, īstenots taisnīgums un ievērots tiesiskums. Šī sarežģītā sistēma ietver virkni dažādu iestāžu, procesu un personāla, kas nodrošina likumu interpretēšanu un piemērošanu, nodrošinot godīgu attieksmi pret indivīdiem, kā arī uzturot sabiedrisko kārtību.
Tiesu sistēmai jāgarantē personām taisnīgu un objektīvu tiesvedību. Tas ietver tiesības uz taisnīgu tiesu, juridisku pārstāvību un iespēju iesniegt pierādījumus savai aizstāvībai. Tiesu sistēma kalpo kā taisnīguma citadele, kuras uzdevums ir aizsargāt indivīdu tiesības un brīvību.
Tiesu vara interpretē un piemēro likumu konkrētām lietām. Likumdošanas vara formulē likumus, savukārt izpildvara nodrošina šo likumu izpildi. Varas dalīšana ir funkcionējošas tiesu sistēmas būtiska iezīme, kas paredzēta, lai viena no varām nekļūtu pārmērīgi ietekmīga. Tiesu sistēma cenšas interpretēt likumus tā, lai tie atbilstu sabiedrības vērtībām un pielāgotos tās kopienas vajadzībām, kurai tā kalpo.
Labi funkcionējoša tiesu sistēma ir būtiska, lai uzturētu taisnīgu sabiedrībā. Tā atbalsta tiesiskumu, aizsargā indivīdu tiesības un risina juridiskus strīdus godīgā un objektīvā veidā. Taču jāņem vērā, ka visos minētajos procesos ir iesaistīts cilvēks, kurš, pirmšķietami, ideāli funkcionējošas tiesu sitēmā ir vājākais posms, jo cilvēks savu rīcību balsta emocijās, un tām likumi nav rakstīti, proti, esošie likumi tiek pārkāpti.
Kā arī minētais tiesu sistēmas sadalījums nav absolūts, proti, ne katrā pasaules valstī ir šāds sadalījums un īstenošanas kārtība, taču katras tiesu sistēmas būtība ir viena un tā pati – taisnīga un labi pārvaldīta sabiedrība.
