Jāsāk ar tiešu atziņu – krāpšana ir normāla parādība. Tās morālā puse ir cits jautājums, bet parādība pēc būtības ir loģisks cilvēka uzvedības rezultāts. Tāpēc tā ir normāla, proti, dabiska parādība, kas balstās uz cilvēku vājībām un paredzamo uzvedību. Krāpnieki ir labi novērotāji, kuri izmanto… Lasīt vairāk »Krāpnieki un viņu shēmas
Kā būtu skatīties uz nākotni bez bērniem. Tēma, kas cilvēkiem, kuri savu uzvedību atstāj instinktu ziņā, būs kā eļļa ugunī. Skaļākais arguments, lai radītu bērnus, – sabiedrība novecos un nebūs, kas uzturēs nākamo paaudzi. Šis arguments tiek pasniegts kā fakts, lai gan patiesībā tas ir… Lasīt vairāk »Kāpēc nevajag radīt pēcnācējus
Sabiedrībā valda vienkāršots skatījums: ja kādam nepietiek naudas, vainīgs ir pats cilvēks. Nabadzība tiek personificēta kā rakstura īpašības – slinkums, neuzmanība, nespēja plānot, vājums, motivācijas trūkums. Tas ir ērts raksturojums, jo tad sistēma un tās politika netiek uzskatīta par problēmu. Veidojas morāla hierarhija, kur nabadzīgais… Lasīt vairāk »Nabadzība kā rakstura īpašība
Bokss un līdzīgi sporta veidi – sabiedrība spēj skatīties vardarbībai tieši acīs un tēlot, ka nekas dīvains nenotiek. Divi pieauguši cilvēki kāpj ringā, sit viens otru līdz asinīm, smadzeņu satricinājumiem un ilgtermiņa veselības problēmām, bet tribīnes aplaudē. Komentētāji sajūsminās. Fani runā par “skaistu cīņu”. Un… Lasīt vairāk »Normalizēta vardarbība ar biļeti un alu rokā
Ne visiem rūp tavs viedoklis, jo ātrāk tu to sapratīsi, jo mazāk laika tērēsi, lai to paustu cilvēkiem, kuriem tas nav svarīgs. Tiesības uz viedokli nenozīmē, ka kādam ir pienākums to ņemt vērā – realitātē daļa cilvēku nevis klausās, bet gaida brīdi, kad varēs runāt… Lasīt vairāk »Nevienam nerūp tavs viedoklis
Es nedodu dzeramnaudu, jo neatbalstu sistēmu, kas balstās uz slēptu netaisnību. Tas ir sociāli normalizēts veids, kā nemaksāt normālu algu, bet daļu atbildības pārlikt uz klienta pleciem, lai gan klients ir atnācis vienkārši saņemt pakalpojumu. Vēsturiski dzeramnaudas ideja nav radusies kā pateicība par labu darbu.… Lasīt vairāk »Kāpēc es nedodu dzeramnaudu
Telefons bērnam parasti netiek dots, lai veicinātu viņa attīstību. Tas tiek dots ērtībai – precīzāk, vecāka ērtībai, lai bērns būtu aizņemts, kluss un neprasītu papildu uzmanību. Tas nav kompromiss, un tas nav audzināšanas rīks. Tā ir atbildības nodošana ekrānam. Telefons nav vajadzība Bērnam līdz pusaudža… Lasīt vairāk »Neesi idiots kā vecāks: bērnam telefonu nevajag
Liela daļa cilvēku nodzīvo dzīvi, kas ārēji izskatās pieņemama, bet iekšēji ir tukša. Darbs, ikdienas rutīna, pienākumi, izklaide, novecošana. Process notiek, bet rezultāta nav. Kad cilvēks pazūd, pasaule paliek tieši tāda pati kā pirms viņa – bez izmaiņām, bez zuduma, bez tukšuma sajūtas. Sabiedrība šo… Lasīt vairāk »Vai tu esi nekas? Kas paliek pēc tevis?
Ievadu var sākt ar frāzi “katrs pats ir savas laimes kalējs”. Skaisti skan, bet realitāte ir daudz pelēcīgāka. Lielākā daļa cilvēku, kuri saņem algu, kas ir tuvu minimālajai vai nedaudz vairāk, nav spējīgi izkļūt no sistēmas ne tāpēc, ka būtu slinki vai neizglītoti, bet tāpēc,… Lasīt vairāk »Vidusmēra cilvēks nevar izkļūt no sistēmas — pat ja cenšas
Patriotisms sabiedrībā uzjundī nozīmīgu valsts svētku brīžos. Ar lepnumu, ar asarām acīs, kad dzird himnu, ar karodziņu pie krūtīm vai ar skaļiem vārdiem par mīlestību pret dzimteni. Patriotisms nav emocijas. Tas ir raksturs – spēja būt uzticamam savai vietai, pilsētai, valstij un cilvēkiem. Cilvēks, kurš… Lasīt vairāk »Patriotisms nav emocijas – tas ir raksturs
