Konfliktu risināšanas mērķis ir atrast kompromisu vai mazināt nesaskaņas starp indivīdiem, grupām vai organizācijām. Katra konflikta pamatā ir atšķirīgas intereses, emocijas vai vērtības, ko tad jāspēj identificēt, lai atrastu konstruktīvu veidu, kā atrisināt šīs nesaskaņas. Konfliktu risināšanas mērķis nav tikai izbeigt konfliktu, bet arī veicināt… Lasīt vairāk »Konfliktu risināšanas ceļš
Cieņai ir izšķiroša loma indivīdu, kopienu un sabiedrību mijiedarbībā, lai komunikācija būtu līdzsvarota un pozitīvā virzienā vērsta. Cieņa ir spēja pieņemt citus indivīdus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem, izcelsmes vai vērtībām. Cieņa ir ētiskas uzvedības stūrakmens, lai veidotu veselīgas attiecības gan personīgajā, gan profesionālajā vidē.… Lasīt vairāk »Cieņa – sākums konstruktīvam dialogam
Indivīdu dzimumu lomas, vēsturiski, tiek asociētas ar noteiktiem uzvedības modeļiem. Šīs lomas nosaka, kā sabiedrība uzskata, kā noteikta dzimuma indivīdiem vajadzētu uzvesties, mijiedarboties un kāda ir viņu loma dažādos dzīves aspektos, tostarp ģimenē, darbā un sociālajā vidē. Dzimumu lomas un to būtība tiek mantota caur… Lasīt vairāk »Dzimumu lomas mūsdienu sabiedrībā
Metjū (Mateja) efekts, sociologu Roberta Mertona un Harietas Cukermanes izdomāts termins, ietver domu, ka bagātie kļūt bagātāki, bet nabagie kļūst nabadzīgāki. Šis efekts pastiprina sabiedrībā esošo nevienlīdzību. Jēdziena iedvesmas avots ir Mateja evaņģēlija, kurā teikts: “Jo kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība;… Lasīt vairāk »Metjū efekts it visā
Skaistums savā būtībā ir subjektīvs apkārtējās pasaules novērtējums, kas raisa baudas, apbrīnas vai gandarījuma sajūtu. Skaistums neraksturo tikai fizisko izskatu, tas aptverot dažādus cilvēku pieredzes un izpausmju aspektus. No filozofiskā skatpunkta skaistuma izpratne ir balstīta sabiedrības kultūrā. Vieni skaistumu mēdz raksturot ar tādiem elementiem kā… Lasīt vairāk »Subjektīvais skaistums
Meli ir cilvēku komunikācijas sastāvdaļa, tie ietver apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu ar mērķi maldināt citus. Meli var būt atklātas nepatiesības vai niansēta pieeja informācijas pasniegšanai, ko bieži motivē vēlme aizsargāt sevi, iegūt priekšrocības vai izvairīties no nevēlamām sekām. Psiholoģiski melošana ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu.… Lasīt vairāk »Meli un to dažādās motivācijas
Cilvēku komunikācijai ir dažādi veidi kā nodotu citiem savas domas, emocijas un idejas. Šie veidi var ievērojami variēt, atspoguļojot kultūras ietekmi, personīgās izvēles un kontekstu, kurā notiek komunikācija. Komunikācijas veidu izpratne ir svarīga efektīvām attiecībām, jo tā veicina labāku izpratni un samazina pārpratumus. Aktīva jeb… Lasīt vairāk »Komunikācijas veidi starp cilvēkiem
Korupcija ir plaši izplatīta sabiedrības problēma, ko raksturo uzticības vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgu labumu gūšanai vai noteiktu personu vai grupu labā. Šī neētiskā rīcība var izpausties dažādos veidos, tostarp kukuļdošana, piesavināšanās, krāpšana un nepotisms (radu vai draugu virzīšana amatos), tā novērojama dažādās nozarēs, sākot… Lasīt vairāk »Korupcija – Sākums personīgajā atbildībā
Cilvēka identitāti nevar noraksturot vienā teikumā, kā arī identitāte ir mainīgs lielums, kas mainās personas dzīves laikā. Viss sākas ar ģimenes ietekmi, ko papildina kultūras un sabiedrības vide. Indivīdiem izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, tie sastopas ar jaunām pieredzēm, kas rada skaidrāku izpratni par savām… Lasīt vairāk »Cilvēka identitāte
Cilvēka ikdienas dzīvi nosaka dažādi ārēji faktori, ko pats indivīds praktiski nekontrolē. Sabiedrības rakstītie un nerakstītie likumi nosaka pieņemamu uzvedību, ietekmējot to, kā indivīdi uztver sevi un citus. No dzimumu lomām līdz karjeras izvēlei šie sabiedrības likumi veido sistēmu, kurā cilvēki dzīvo. Šāda sistēma var… Lasīt vairāk »Cilvēka dzīvi ietekmējošie ārējie faktori
