Bokss un līdzīgi sporta veidi – sabiedrība spēj skatīties vardarbībai tieši acīs un tēlot, ka nekas dīvains nenotiek. Divi pieauguši cilvēki kāpj ringā, sit viens otru līdz asinīm, smadzeņu satricinājumiem un ilgtermiņa veselības problēmām, bet tribīnes aplaudē. Komentētāji sajūsminās. Fani runā par “skaistu cīņu”. Un… Lasīt vairāk »Normalizēta vardarbība ar biļeti un alu rokā
Ne visiem rūp tavs viedoklis, jo ātrāk tu to sapratīsi, jo mazāk laika tērēsi, lai to paustu cilvēkiem, kuriem tas nav svarīgs. Tiesības uz viedokli nenozīmē, ka kādam ir pienākums to ņemt vērā – realitātē daļa cilvēku nevis klausās, bet gaida brīdi, kad varēs runāt… Lasīt vairāk »Nevienam nerūp tavs viedoklis
Es nedodu dzeramnaudu, jo neatbalstu sistēmu, kas balstās uz slēptu netaisnību. Tas ir sociāli normalizēts veids, kā nemaksāt normālu algu, bet daļu atbildības pārlikt uz klienta pleciem, lai gan klients ir atnācis vienkārši saņemt pakalpojumu. Vēsturiski dzeramnaudas ideja nav radusies kā pateicība par labu darbu.… Lasīt vairāk »Kāpēc es nedodu dzeramnaudu
Telefons bērnam parasti netiek dots, lai veicinātu viņa attīstību. Tas tiek dots ērtībai – precīzāk, vecāka ērtībai, lai bērns būtu aizņemts, kluss un neprasītu papildu uzmanību. Tas nav kompromiss, un tas nav audzināšanas rīks. Tā ir atbildības nodošana ekrānam. Telefons nav vajadzība Bērnam līdz pusaudža… Lasīt vairāk »Neesi idiots kā vecāks: bērnam telefonu nevajag
Liela daļa cilvēku nodzīvo dzīvi, kas ārēji izskatās pieņemama, bet iekšēji ir tukša. Darbs, ikdienas rutīna, pienākumi, izklaide, novecošana. Process notiek, bet rezultāta nav. Kad cilvēks pazūd, pasaule paliek tieši tāda pati kā pirms viņa – bez izmaiņām, bez zuduma, bez tukšuma sajūtas. Sabiedrība šo… Lasīt vairāk »Vai tu esi nekas? Kas paliek pēc tevis?
Ievadu var sākt ar frāzi “katrs pats ir savas laimes kalējs”. Skaisti skan, bet realitāte ir daudz pelēcīgāka. Lielākā daļa cilvēku, kuri saņem algu, kas ir tuvu minimālajai vai nedaudz vairāk, nav spējīgi izkļūt no sistēmas ne tāpēc, ka būtu slinki vai neizglītoti, bet tāpēc,… Lasīt vairāk »Vidusmēra cilvēks nevar izkļūt no sistēmas — pat ja cenšas
Patriotisms sabiedrībā uzjundī nozīmīgu valsts svētku brīžos. Ar lepnumu, ar asarām acīs, kad dzird himnu, ar karodziņu pie krūtīm vai ar skaļiem vārdiem par mīlestību pret dzimteni. Patriotisms nav emocijas. Tas ir raksturs – spēja būt uzticamam savai vietai, pilsētai, valstij un cilvēkiem. Cilvēks, kurš… Lasīt vairāk »Patriotisms nav emocijas – tas ir raksturs
Prostitūcija pastāv jau tūkstošiem gadu. Būtībā ir vienkārša: seksuāls pakalpojums apmaiņā pret naudu. Tomēr sabiedrība to vai nu uzskata par morālu noziegumu, vai slēpj kā vājumu — atkarībā no tā, kas tajā iesaistīts, kā tas notiek un cik tas ir redzams. Kāpēc pastāv prostitūcija? Legalizēts… Lasīt vairāk »Sekss, nauda un meli: kāpēc pastāv prostitūcija – sabiedrības dubultstandarti
Cilvēkiem patīk domāt par vienlīdzību, taisnīgumu un brīvību. Bet realitāte ir cita — pasaule balstās uz hierarhiju. Vieni valda, citi apmaina, trešie kalpo. Un tieši šī kārtība nosaka, kurš dzīvē tiek pie resursiem, iespējām un ietekmes — un kurš mūžīgi būs tikai instruments citu plānos.… Lasīt vairāk »Vara, bizness un vergi
Oldesa Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule” (Brave New World, 1932) redzējums par nākotni — par sabiedrību, kur cilvēki tiek radīti laboratorijās, ieprogrammēti paklausībai, patēriņam un bezjēdzīgai izklaidei, kā arī laimi nodrošinot ar narkotiku “soma”. Distopija bez kara, bez ciešanām — bet arī bez jēgas, mīlestības un… Lasīt vairāk »Brīnišķīgā jaunā pasaule – vai mēs jau tajā dzīvojam?
