Mūsdienu cilvēks ir pārliecināts, ka viņš domā. Viņš lasa, klausās, analizē, diskutē, izmanto sarežģītus vārdus. Viņš uzskata, ka intelekts ir viņa spēka apliecinājums, bet bieži vien tas ir tikai dekoratīvs priekškars — spožs, bet tukšs. Saprāts jeb gudrība nav zināšanu daudzums. Tas ir spēks saprast,… Lasīt vairāk »Gudrība nav zināšanu daudzums — tā ir spēja apzināties savu ierobežotību
Cilvēkiem patīk domāt par vienlīdzību, taisnīgumu un brīvību. Bet realitāte ir cita — pasaule balstās uz hierarhiju. Vieni valda, citi apmaina, trešie kalpo. Un tieši šī kārtība nosaka, kurš dzīvē tiek pie resursiem, iespējām un ietekmes — un kurš mūžīgi būs tikai instruments citu plānos.… Lasīt vairāk »Vara, bizness un vergi
Oldesa Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule” (Brave New World, 1932) redzējums par nākotni — par sabiedrību, kur cilvēki tiek radīti laboratorijās, ieprogrammēti paklausībai, patēriņam un bezjēdzīgai izklaidei, kā arī laimi nodrošinot ar narkotiku “soma”. Distopija bez kara, bez ciešanām — bet arī bez jēgas, mīlestības un… Lasīt vairāk »Brīnišķīgā jaunā pasaule – vai mēs jau tajā dzīvojam?
Ir nakts un telefonā skan kārtējais ultra-maratonista sasniegums. Mani uzrunā ne tik daudz kā garā distance, bet spēja pārvarēt grūtības, ko rada prāts, kad ķermenis sāk padoties. Manī dzimst doma, ka arī es varētu izaicināt sevi. Izaicinājums mēneša garumā. Pirmajā dienā viens aplis, otrajā divi,… Lasīt vairāk »Noskrieti 190+ kilometri – 30 dienas – domas par miegu, ēdienu un prāta kontroli
Praktiski ikviens cilvēks piedzīvo sāpes — nodevību, pazemojumu, zaudējumus, vientulību vai neveiksmes. Taču sāpes pašas par sevi nenosaka cilvēka attīstības virzienu. Tas, kā mēs tās izmantojam, nosaka to, kādi mēs patiesībā kļūstam. Daži ļauj sāpēm pārņemt sevi. Viņi pārvērš savas ciešanas par atriebību un dusmām… Lasīt vairāk »Sāpes padara par ļaunu vai spēcīgu cilvēku
Ziedošanu mēdz uzskatīt kā augstāko nesavtības formu — cilvēks atdod naudu, lietas vai laiku, lai palīdzētu citiem. Taču aiz skaistajiem lozungiem slēpjas pavisam cita realitāte. Liela daļa ziedojumu nav altruistiski motivēti. Tie ir darījumi ar paša prātu, apmaiņa pret sajūtu, ka esi labs, nozīmīgs –… Lasīt vairāk »Ziedošana ir mentāla apmierinājuma pirkšana
Atkarības bieži tiek uztvertas kā dažādu apreibinošu vielu lietošana vai kaitīgu ieradumu atkārtošana, tomēr atkarības pēc būtības ir saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Kad šīs attiecības pazūd, rodas tukšums, ko bieži vien mēģina aizpildīt ar atkarību. Pretstats atkarībai nav tikai atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem. Patiesais… Lasīt vairāk »Atkarības pretstats ir piederības sajūta
Tu paņem telefonu, lai tikai nedaudz paskatītos jaunākos notikumus sociālajos tīklos. Stunda paskrien nemanot. Tad divas. Video, memes, drāmas, svešu cilvēku “perfektās” dzīves. Tu to uzskati par “izklaidi”. Kā ir patiesībā? Tu bezjēdzīgi tērē savu dzīves laiku katru reizi, kad atver sociālo tīklu. Tava vērtīgākā… Lasīt vairāk »Sociālo tīklu skrollēšana – laika izniekošana
Cilvēki sūdzas par korupciju, meliem un sliktiem tautas priekšstāvjiem, tā it kā viņi būtu atrauti no realitātes. Patiesība ir vienkāršāka: tautas priekšstāvji nekrīt no gaisa. Viņi ir tie, ko cilvēki paši vēlas un pieprasa. Viņi kā spogulis Politiķi nāk no tās pašas sabiedrības, kurā dzīvo… Lasīt vairāk »Politiķi ir tavs spogulis
Ja mēs nemuldētu par acīmredzamām lietām: “uzpumpētas” lūpas, “pieaudzēti” mati, kosmētika un digitālie filtri — tas nav skaistums, tā ir ceļazīme uz nedrošības un nepārliecinātības pasauli. Katra šļirce, katra uzkrāsotā līnija, katra mākslīgā izmaiņa pauž: “Es sev neticu. Es sev nepatīku. Man to visu vajag,… Lasīt vairāk »Mākslīgas sejas – tukšas galvas
