Cieņai ir izšķiroša loma indivīdu, kopienu un sabiedrību mijiedarbībā, lai komunikācija būtu līdzsvarota un pozitīvā virzienā vērsta. Cieņa ir spēja pieņemt citus indivīdus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem, izcelsmes vai vērtībām. Cieņa ir ētiskas uzvedības stūrakmens, lai veidotu veselīgas attiecības gan personīgajā, gan profesionālajā vidē.… Lasīt vairāk »Cieņa – sākums konstruktīvam dialogam
Indivīdu dzimumu lomas, vēsturiski, tiek asociētas ar noteiktiem uzvedības modeļiem. Šīs lomas nosaka, kā sabiedrība uzskata, kā noteikta dzimuma indivīdiem vajadzētu uzvesties, mijiedarboties un kāda ir viņu loma dažādos dzīves aspektos, tostarp ģimenē, darbā un sociālajā vidē. Dzimumu lomas un to būtība tiek mantota caur… Lasīt vairāk »Dzimumu lomas mūsdienu sabiedrībā
Izglītība ir fundamentāls cilvēka attīstības process, kas ietver zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju apguvi. Tas ir ceļojums mūža garumā, no bērna kājas līdz pēdējam elpas vilcienam. Izglītības nozīmīgākie mērķi ir veicināt intelektuālo, sociālo, emocionālo un fizisko attīstību, dodot indivīdiem iespēju iekļauties pasaules sarežģītajā struktūrā, kā… Lasīt vairāk »Izglītība ir visa sākums
Azartspēles ir kultūras mantojums, ko raksturo indivīda vēlme riskēt ar naudu vai vērtslietām nenoteikta rezultāta dēļ, parasti ar cerību iegūt vēl vairāk bagātības. Azartspēles ir bijušas klātesošas visos vēstures laikos, tās attīstās līdz ar sabiedrību, sākot no kāršu spēlēm un loterijām līdz digitāliem kazino. Azartspēļu… Lasīt vairāk »Azartspēles kā izklaide un posts
Ekonomiskās sistēmas pārvalda preču un pakalpojumu ražošanu, izplatīšanu un patēriņu sabiedrībā. Šīs sistēmas ir veids, kā sadalīt resursus, radīt bagātības un indivīdiem ļaut piedalīties ekonomiskajās aktivitātēs. Ekonomiskās sistēmas var iedalīt trīs lielās grupās: brīvā ekonomika, komandekonomika, jauktā ekonomika. Mūdienu globalizācijas apstākļos tradicionālo ekonomiku izslēgsim, kā… Lasīt vairāk »Ekonomiskās sistēmas mūsu dzīves labklājībai
Patērētāju kultūra ir mūsdienu sabiedrības sastāvdaļa, tā būtiski ietekmē dzīvesveidu, vērtības un sabiedrības normas. Domāšanas veids, kas neaprobežojas ar pamatvajadzību apmierināšanu, bet ir indivīda identitātes un sociālā novērtējuma noteicošais aspekts. Indivīdu mijiedarbošanās ar apkārtējo pasauli tiek balstīta materiālās vērtībās. Patērētāju kultūras dzinējspēks ir reklāma, kas… Lasīt vairāk »Patērētāju kultūras apburtais loks
Kulinārija ir ēdiena gatavošanas māksla. Tā ietver dažādas prasmes, paņēmienus un tradīcijas, kas saistītas ar ēdiena gatavošanu un pasniegšanu. Kulinārijas mākslas pamatā ir ne tikai ēdiena gatavošana, bet arī radošs sastāvdaļu, garšu un tekstūru apvienošanas aspekts, lai iegūtu vizuāli un emocionāli gardas maltītes. Kulinārijas mākslas… Lasīt vairāk »Kulinārija kā neaizmirstama pieredze
Metjū (Mateja) efekts, sociologu Roberta Mertona un Harietas Cukermanes izdomāts termins, ietver domu, ka bagātie kļūt bagātāki, bet nabagie kļūst nabadzīgāki. Šis efekts pastiprina sabiedrībā esošo nevienlīdzību. Jēdziena iedvesmas avots ir Mateja evaņģēlija, kurā teikts: “Jo kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība;… Lasīt vairāk »Metjū efekts it visā
Skaistums savā būtībā ir subjektīvs apkārtējās pasaules novērtējums, kas raisa baudas, apbrīnas vai gandarījuma sajūtu. Skaistums neraksturo tikai fizisko izskatu, tas aptverot dažādus cilvēku pieredzes un izpausmju aspektus. No filozofiskā skatpunkta skaistuma izpratne ir balstīta sabiedrības kultūrā. Vieni skaistumu mēdz raksturot ar tādiem elementiem kā… Lasīt vairāk »Subjektīvais skaistums
«Miers manī iekšā»
