Pūļa instinkts raksturo cilvēka tieksmi pieņemt uzvedību, emocijas vai darbības, kas atbilst pūļa uzvedībai, emocijām vai darbībām. Tā ir parādība, kad indivīdi neapzināti reflektē citu cilvēku darbības un attieksmi. Pūļa instinktam ir nozīmīga loma cilvēku uzvedības kontrolē, un tam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz indivīdiem vai sabiedrību.
Pūļa instinkta pamatā ir vēlme pēc sociālās pieņemšanas, piederības un atbilstības. Kad cilvēki nonāk pūlī, viņi izjūt anonimitātes un samazinātas individuālās atbildības sajūtu, kā rezultātā tiek zaudēti iekšējie šķēršļi noteiktām darbībām.
Pūļa instinkts var izraisīt uzvedību, kurā indivīdi vieni paši neiesaistītos. Tas var veicināt vienotības un kopīga mērķa sajūtu, ļaujot kolektīvi rīkoties kopīgu mērķu sasniegšanai.
Pūļa instinkta spilgtākie piemēri novērojami protestos, sporta pasākumos vai jebkurās citās situācijās, kurās ir iesaistītas cilvēku grupas. Tās attēlo cilvēku grupas ietekmi uz individuālo uzvedību, piemēram, grupas ietekme var mainīt indivīdu viedokļus, lēmumus vai darbības.
Apzinoties pūļa instinktu, indivīdi var izdarīt apzinātāku izvēli un pretoties ganāmpulka ietekmes iespējamajām negatīvajām sekām. Apzināšanās izceļ kritiskās domāšanas un savas individualitātes saglabāšanas nozīmi pat pūļa klātbūtnē.