
Jāsāk ar tiešu atziņu – krāpšana ir normāla parādība. Tās morālā puse ir cits jautājums, bet parādība pēc būtības ir loģisks cilvēka uzvedības rezultāts. Tāpēc tā ir normāla, proti, dabiska parādība, kas balstās uz cilvēku vājībām un paredzamo uzvedību. Krāpnieki ir labi novērotāji, kuri izmanto cilvēku steigu, bailes, alkatību, pašpārliecinātības trūkumu vai tieši otrādi – pārlieku augstu pašpārliecinātību. Krāpšanas shēmas mainās kā zeķes – te garas, te īsas, bet visu laiku tās pašas, jo cilvēki paši ļauj sevi apkrāpt. Ja viena shēma kļūst pārāk “skaļa”, tas nekas – ņemam nākamo, proti, iepriekšējo, kas jau aizmirsta.
Visas shēmas balstās uz vienkāršiem principiem: cilvēks tiek piespiests rīkoties ātrāk, nekā spēj apdomāt situācijas plusus un mīnusus. Zvans, e-pasts, piedāvājums, “problēma”, kas jārisina tūlīt – kā lamatas, kas iepauzē kritisko domāšanu. Krāpniekam nav nekas jāpierāda vai jāpārliecina – viņš izveido situāciju, kurā cilvēks kļūst par tās sastāvdaļu.
Kā arī ir stereotips, ka krāpšana skar tikai neizglītotus vai vieglprātīgus cilvēkus. Pieredzējuši, izglītoti, tehnoloģiski zinoši – visi iekrīt vienādi, ja tiks novirzīti atbilstošos lēmumu pieņemšanas apstākļos. Nogurums, rutīna, stress – tie visi ir krāpnieka instrumenti. Jo vairāk cilvēks domā, ka “ar mani tas nenotiks”, jo vieglāk šādu cilvēku būs apkrāpt, jo pašpārliecinātība liek zaudēt modrību.
Tehnoloģiju ienākšana ikdienas dzīvē krāpšanu padarījusi nedaudz vieglāku, bet pašu ideju nav diži mainījusi. Tēlaini sakot – ir mainījies tikai iepakojums. Krāpniekiem nevajag neko izgudrot, pietiek, ja optimizē un atkārto vecās shēmas, tās, kas jau sevi pierādījušas.
Krāpnieki nepazudīs. Krāpšana nepazudīs. Ne ar likumiem, ne ar brīdinājumiem, ne ar tehnoloģijām. Problēma ir cilvēkos, viņu paredzamajā uzvedībā. Cilvēki ļauj sevi apkrāpt, un tieši tāpēc krāpnieki vienmēr būs un spēs apkrāpt.
Es tev novēlu, lai tava pašpārliecinātība sašūpojas tajā brīdī, kad kāds tev izsaka kritiku, tā, lai tu šo kritiku neuztvertu personīgi, bet izmantotu kā paškritisku pašizaugsmes avotu – “Hm, tas ir labs arguments no malas”.