Prostitūcija pastāv jau tūkstošiem gadu. Būtībā ir vienkārša: seksuāls pakalpojums apmaiņā pret naudu. Tomēr sabiedrība to vai nu uzskata par morālu noziegumu, vai slēpj kā vājumu — atkarībā no tā, kas tajā iesaistīts, kā tas notiek un cik tas ir redzams.
Kāpēc pastāv prostitūcija?
- Ātrākais veids, kā nopelnīt: sekss ir primitīvu instinktu motivēts — sniegt baudu pret naudu ir ļoti efektīvi. Nav nepieciešama izglītība vai pieredze — tikai darījums.
- Pieprasījums ir nemainīgs: kamēr cilvēki to vēlēsies, kāds to nodrošinās.
- Brīva izvēle: mūsdienu “attīstītajā” sabiedrībā liela daļa sieviešu izvēlas šo darbu brīvprātīgi — neatkarība un augsti ienākumi.
- Ekonomiskās atšķirības: nevienlīdzība joprojām ir būtiska motivācija mazattīstītajās valstīs.
Legalizēts vai nelikumīgs darījums
Ir valstis, kas ar likumu regulē prostitūciju. Priekšrocības: veselības pārbaudes un juridiska aizsardzība.
Lielā daļā pasaules valstu prostitūcija ir aizliegta. Iemesli: reliģija, morāle un sabiedriskā kārtība. Tomēr aizliegumi galvenokārt slēpj prostitūciju, nevis to iznīcina, padarot to bīstamāku.
Augstākās klases prostitūcija tiek ignorēta — daļa no luksusa ceļojumiem, izklaides vai biznesa pasākumiem. Bagāti klienti iegūst diskrētumu, nabadzīgie tiek kriminalizēti. Lielisks liekulības piemērs.
Realitāte
Sabiedrība vienlaikus nosoda gadījuma seksu ārpus laulības, ierobežo “pieņemamo” partneru skaitu atkarībā no dzimuma un seksu pret naudu raksturo kā negatīvu notikumu — tie visi ir dubultstandarti. Sekss ir sekss. Sabiedrība to uzskata par morālu vai amorālu, atkarībā no konteksta, attiecībām un bagātības. Maksāt par seksu ir nosodāmi. Maksāt par vakariņām un pēc tam nodarboties ar seksu — tas ir tikai “randiņš”. Vīrieši tiek slavēti par vairākiem partneriem, bet sievietes tiek nosodītas.
Legalizācija sociāli pārvalda instinktīvi vadītu uzvedību. Prostitūcija pastāv un pastāvēs, jo tā ir un būs pieprasīta. Morāles un likumu dēļ šāda cilvēku rīcība nepazūd. Tikmēr sabiedrība soda godīgumu un slavē liekulību.