Kādā brīdī ikviens piedzīvo vilšanos. Draugs nodod, partneris aiziet, svešinieks bez iemesla izrāda necieņu. Instinkts vainot ir dabisks — gribas atrast vainīgo, kādu, uz kuru norādīt ar pirkstu. Bet, kad aizdomājies plašāk, saproti — katrs cilvēks, kurš ienāk tavā dzīvē, atstāj “nospiedumus”. Daži apzināti, citi… Lasīt vairāk »Cilvēki mūsu dzīvē ir atbalsts, iedvesma vai pārbaudījums
Iedomājies, ka tu katru nakti vari sapņot jeb izdzīvot jebkādu dzīvi – ne fantastisku, bet reālu. Ar visiem fizikas likumiem, ar cilvēkiem, ar laiku, kas rit dabiski. Tu vari sapņot par mirkli, par vienu dienu, par desmit gadiem vai pilnu cilvēka mūžu. Tavs sapnis var… Lasīt vairāk »Tu domā, ka dzīvo… bet varbūt tu tikai sapņo, ka dzīvo
Prostitūcija pastāv jau tūkstošiem gadu. Būtībā ir vienkārša: seksuāls pakalpojums apmaiņā pret naudu. Tomēr sabiedrība to vai nu uzskata par morālu noziegumu, vai slēpj kā vājumu — atkarībā no tā, kas tajā iesaistīts, kā tas notiek un cik tas ir redzams. Kāpēc pastāv prostitūcija? Legalizēts… Lasīt vairāk »Sekss, nauda un meli: kāpēc pastāv prostitūcija – sabiedrības dubultstandarti
Mūsdienu cilvēks ir pārliecināts, ka viņš domā. Viņš lasa, klausās, analizē, diskutē, izmanto sarežģītus vārdus. Viņš uzskata, ka intelekts ir viņa spēka apliecinājums, bet bieži vien tas ir tikai dekoratīvs priekškars — spožs, bet tukšs. Saprāts jeb gudrība nav zināšanu daudzums. Tas ir spēks saprast,… Lasīt vairāk »Gudrība nav zināšanu daudzums — tā ir spēja apzināties savu ierobežotību
Cilvēkiem patīk domāt par vienlīdzību, taisnīgumu un brīvību. Bet realitāte ir cita — pasaule balstās uz hierarhiju. Vieni valda, citi apmaina, trešie kalpo. Un tieši šī kārtība nosaka, kurš dzīvē tiek pie resursiem, iespējām un ietekmes — un kurš mūžīgi būs tikai instruments citu plānos.… Lasīt vairāk »Vara, bizness un vergi
Oldesa Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule” (Brave New World, 1932) redzējums par nākotni — par sabiedrību, kur cilvēki tiek radīti laboratorijās, ieprogrammēti paklausībai, patēriņam un bezjēdzīgai izklaidei, kā arī laimi nodrošinot ar narkotiku “soma”. Distopija bez kara, bez ciešanām — bet arī bez jēgas, mīlestības un… Lasīt vairāk »Brīnišķīgā jaunā pasaule – vai mēs jau tajā dzīvojam?
Ir nakts un telefonā skan kārtējais ultra-maratonista sasniegums. Mani uzrunā ne tik daudz kā garā distance, bet spēja pārvarēt grūtības, ko rada prāts, kad ķermenis sāk padoties. Manī dzimst doma, ka arī es varētu izaicināt sevi. Izaicinājums mēneša garumā. Pirmajā dienā viens aplis, otrajā divi,… Lasīt vairāk »Noskrieti 190+ kilometri – 30 dienas – domas par miegu, ēdienu un prāta kontroli
Praktiski ikviens cilvēks piedzīvo sāpes — nodevību, pazemojumu, zaudējumus, vientulību vai neveiksmes. Taču sāpes pašas par sevi nenosaka cilvēka attīstības virzienu. Tas, kā mēs tās izmantojam, nosaka to, kādi mēs patiesībā kļūstam. Daži ļauj sāpēm pārņemt sevi. Viņi pārvērš savas ciešanas par atriebību un dusmām… Lasīt vairāk »Sāpes padara par ļaunu vai spēcīgu cilvēku
Ziedošanu mēdz uzskatīt kā augstāko nesavtības formu — cilvēks atdod naudu, lietas vai laiku, lai palīdzētu citiem. Taču aiz skaistajiem lozungiem slēpjas pavisam cita realitāte. Liela daļa ziedojumu nav altruistiski motivēti. Tie ir darījumi ar paša prātu, apmaiņa pret sajūtu, ka esi labs, nozīmīgs –… Lasīt vairāk »Ziedošana ir mentāla apmierinājuma pirkšana
Atkarības bieži tiek uztvertas kā dažādu apreibinošu vielu lietošana vai kaitīgu ieradumu atkārtošana, tomēr atkarības pēc būtības ir saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Kad šīs attiecības pazūd, rodas tukšums, ko bieži vien mēģina aizpildīt ar atkarību. Pretstats atkarībai nav tikai atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem. Patiesais… Lasīt vairāk »Atkarības pretstats ir piederības sajūta
