Telefons bērnam parasti netiek dots, lai veicinātu viņa attīstību. Tas tiek dots ērtībai – precīzāk, vecāka ērtībai, lai bērns būtu aizņemts, kluss un neprasītu papildu uzmanību. Tas nav kompromiss, un tas nav audzināšanas rīks. Tā ir atbildības nodošana ekrānam. Telefons nav vajadzība Bērnam līdz pusaudža… Lasīt vairāk »Neesi idiots kā vecāks: bērnam telefonu nevajag
Atverot vienu no populārākajām īsformāta video platformām, jau pēc pāris minūtēm radās sajūta, ka saturs ir īsta miskaste. Un kā tev liekas, kurš šādu saturu var patērēt? Jā – intelektuālas miskastes. Reizēm skaļus apgalvojumus vajag vispārināt, jo citādi tie nav pietiekami skaļi. Sociālie tīkli pēc… Lasīt vairāk »Cilvēks sociālajos tīklos: intelektuāla miskaste
Liela daļa cilvēku nodzīvo dzīvi, kas ārēji izskatās pieņemama, bet iekšēji ir tukša. Darbs, ikdienas rutīna, pienākumi, izklaide, novecošana. Process notiek, bet rezultāta nav. Kad cilvēks pazūd, pasaule paliek tieši tāda pati kā pirms viņa – bez izmaiņām, bez zuduma, bez tukšuma sajūtas. Sabiedrība šo… Lasīt vairāk »Vai tu esi nekas? Kas paliek pēc tevis?
«Ļaunums»
To varētu saukt par ilūziju klasiku: ja drēbes izskatās labi uz perfekta ķermeņa, tad tās izskatīsies labi arī uz tevis. Šis uzskats ir ne tikai maldīgs — tas ir komerciāli izdevīgs mārketinga triks, kas balstās cilvēku vēlmē apmierināt savu ne-pašpietiekamību. Ideāls instruments, ko lietot veikalu… Lasīt vairāk »Ilūzija, ka drēbes uz perfektiem ķermeņiem arī tev liks izskatīties labāk
«Paša rokās»
Sabiedrībā populārs mīts: izglītības sistēma “ieliek visus vienā rāmī”. Šis uzskats ir aprobežots, jo ir virspusējs un emocionāls. Noteikti rāmji nav problēma. Tie ir nepieciešami, lai vispār pastāvētu kārtība, prasību kvalitāte un minimālais zināšanu līmenis, kas jāsasniedz. Pretējā gadījumā izglītība pārvērstos haosā, kur katrs darītu,… Lasīt vairāk »Aprobežots uzskats par izglītības sistēmas uzliktajiem rāmjiem
Ierakstu gribu sākt ar personīgu pieredzi no pusaudžu gadiem. Atceros, tas bija rudens, strādāju pie kāda vietējā lauksaimnieka rudens kāpostu ražas novākšanas laikā. Man bija aptuveni 15 gadi. Es esmu vienīgais pusaudzis, pārējie strādnieki ir sievietes un vīrieši jau brieduma gados. Taču atceros vienu konkrētu… Lasīt vairāk »Ir tikai divu veidu nožēlas
«Viņa»
Ikdiena ir pilna ar rakstītiem un nerakstītiem noteikumiem. Cilvēki tos ievēro bez ierunām, baidoties kļūdīties vai izcelties. Bet reizēm var darīt citādāk – būt nepakļāvīgam, pārkāpt noteikumus vai darīt to, ko citi nekad neuzdrošinātos. Tie ir brīži, kad vari, piemēram, sapulces vidū pateikt vadītājam, ka… Lasīt vairāk »Tu pārkāp noteikumus, bet citi nekad neuzdrošinās
