Veiksmes definīcija ir daudzpusīga, tā var ievērojami atšķirties no cilvēka uz cilvēku. To bieži definē kā savu mērķu vai vēlamā rezultāta sasniegšanu. Tomēr veiksmes definīcija nav tikai sasniegumi, tā ietver personīgo gandarījumu par apkārt notiekošo.
Būtībā veiksme ir dziļi subjektīvs vērtējums, un tos var veidot individuālas vērtības un uzskati. Tas, ko viens cilvēks uzskata par veiksmi, var būt pilnīgi atšķirīgs no cita cilvēka perspektīvas.
Veiksmi nosaka ne tikai ārējie faktori, bet arī iekšējie faktori, piemēram, laime, apmierinātība un piepildījuma sajūta. Tā ietver savu darbību un izvēļu saskaņošanu ar iekšējām vērtībām. Tā ir par mērķa un jēgas atrašanu tam, ko dara, piedzīvotā sasnieguma sajūta un nepārtraukta tiekšanās pēc personīgās izaugsmes.
Arī veiksmes definīcija laika gaitā attīstās. Cilvēkiem progresējot dažādos dzīves posmos, viņu prioritātes un mērķi var mainīties. Tam, kas kādreiz tika uztverts kā veiksme, vairs var nebūt tāda paša nozīme tagadnē. Tā ir dinamiska un mainīga koncepcija, kas atspoguļo personīgās izaugsmes un attīstības nemitīgi mainīgo raksturu.
Turklāt veiksme nav galamērķis, bet gan ceļojums. Veiksme ir konsekventas darbības un spēja mācīties no neveiksmēm. Tā prasa neatlaidību, centību un gatavību izkāpt no savas komforta zonas.
Veiksme ir dziļi personiska un subjektīva pieredze. To nosaka indivīds, un tai ir jāatspoguļo viņu unikālās vērtības un aizraušanās. Tā ir par autentisku dzīvošanu, tiekšanos pēc personīgās izaugsmes un piepildījuma atrašanu savās darbībās. Veiksme tās tiešākajā nozīmē ir labi nodzīvotas dzīves atspulgs, kur cilvēka darbības un sasniegumi atbilst viņu visdziļākajām vēlmēm un veicina vispārējo laimes un piepildījuma sajūtu.
