Cilvēks var saglabāt koncentrēšanās spēju uz apkārt notiekošo, un tajā pašā laikā ēst, bet ar dažiem priekšnosacījumiem.
Noteiktās situācijās, piemēram, oficiālās biznesa tikšanās vai darba aktivitātēs, kas prasa nemainīgu koncentrēšanās spēju, parasti ir sagaidāms, ka personas koncentrējas uz diskusiju vai darba kārtību, nevis novērš uzmanību ar ēšanu, pat ja šī ēšana ir tikai mazas uzkodas. Tā ir profesionālā etiķete – veltīt visu uzmanību apkārt notiekošajam un atturēties no darbībām, kas varētu novērst uzmanību, tostarp ēšanas.
Tomēr ir arī neformāli apstākļi, kur ir pieņemamāk ēst, iesaistoties citās aktivitātēs, piemēram, ikdienišķas komandas pusdienas vai saviesīgi pasākumi. Šādos gadījumos cilvēki parasti var sarunāties vai piedalīties diskusijās, baudot maltītes.
Vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana, piemēram, ēšana, piedaloties sapulcē, potenciāli var ietekmēt cilvēka spēju pilnībā koncentrēties un aktīvi iesaistīties abās aktivitātēs. Ja uzmanība ir dalīta, pastāv lielāka iespējamība, ka neuztversiet svarīgas detaļas vai neizpratīsiet diskusiju pilnībā.
Tas, vai indivīds var koncentrēties ēšanas laikā, ir atkarīgs no viņa spējām efektīvi pārvaldīt savu veltīto uzmanību veicamajām aktivitātēm. Tomēr būtiski vēlreiz uzsvērt, ka profesionālajai etiķetei būtu jāprevelē pār savu koncentrēšanās spēju demonstrēšanu. Nemaz nerunājot par ēdiena smaržām un radītajām skaņām, ja tas tiek darīts klātienē.
Tēmas jautājums ir radies no Rīgas domes deputātes citāta Twitter-ī: “Šodien Kameņecka kungs laipni lūdza izsludināt pārtraukumu sēdē, lai mēs (Pro) varētu pabeigt ēst (ķiršus) un pieņemt lēmumu. Esmu pārsteigta uzzināt, ka dažiem cilvēkiem domāšana apstājas ēdot. Man nekad tā nav gadījies. Katru domes sēdi mums ir skittles.”
Etiķete, cieņa pret kolēģiem un sabiedrību – šāds citāts demonstrē izpratnes trūkumu par minētajiem terminiem.