Temperaments (personības individuālo īpašību kopums) parasti tiek uzskatīts par samērā stabilu un noturīgu visas dzīves laikā. Tiek uzskatīts, ka tam ir spēcīgs bioloģiskais pamats, kas veido indivīda personības iezīmes un vēlmes jau no agras bērnības.
Maz ticams, ka temperaments dzīves laikā krasi mainīsies, tomēr to zināmā mērā var ietekmēt un mainīt dažādi faktori, piemēram, dzīves pieredze, socializācija un personīgā attīstība. Piemēram, indivīdi var apgūt un attīstīt tādas prasmes, kas palīdz labāk pārvaldīt noteiktus sava temperamenta aspektus vai pielāgot savu uzvedību dažādās situācijās.
Tomēr galvenās temperamenta iezīmes laika gaitā mēdz palikt samērā stabilas, proti, nemainīgas. Piemēram, kāds ar intravertu temperamentu var kļūt sociāli lietpratīgāks vai atbrīvotāks noteiktās sociālās situācijās, taču maz ticams, ka viņa domas par vientulību un pašsajūtu krasi mainīsies. Personībai, kurai piemīt plašāks īpašību klāsts, var tikt novērots lielāks uzvedības mainīgums.
Ir svarīgi atpazīt un izprast savu temperamentu un strādāt ar to, nevis pret to. Atpazīstot, atzīstot un aptverot savas iedzimtās vēlmes, mēs varam izdarīt apzinātāku izvēli un radīt vidi, kas atbilst mūsu dabiskajam temperamentam, tādējādi uzlabojot pašapziņu, personīgo izaugsmi un vispārējo labklājību.
Tēmas būtība ir likt aizdomāties un saprast to, ka tas, kā mēs jūtamies noteiktās situācijās, un no tā izrietošās vēlmes, ir dabisks mūsu ķermeņa process, kam jāļaujas!
