
Mēs pazīstam to sajūtu: atkal tas pats toksiskais partneris (tikai citā vārdā), atkal tas pats strīds ar priekšnieku, atkal tukšs bankas konts mēneša beigās. Tu skaties spogulī un jautā: “Kāpēc man tā neveicas? Kāpēc liktenis pret mani ir tik netaisns?”
Stop. Pietiks vainot zvaigznes, karmu vai sliktu horoskopu. Kārlim Jungam bija vienkāršs, bet tiešs teiciens: “Iekams tu neizmainīsi neapzināto par apzinātu, tas vadīs tavu dzīvi un tu to sauksi par likteni.”
Liela daļa cilvēku dzīvo ilūzijā, ka viņi kontrolē savu dzīvi. Patiesībā lielākā daļa mūsu lēmumu, reakciju un izvēļu nāk no zemapziņas. Tas ir tavs iekšējais “autopilots”, kas tika ieprogrammēts laikā, kad tu vēl nezināji, kā pat aizsiet apavus. Ja bērnībā iemācījies, ka uzmanību var iegūt tikai caur drāmu, tava zemapziņa arī pieaugušā vecumā sabotēs mierīgas attiecības, jo tās šķiet “garlaicīgas”. Tev šķiet, ka tu meklē laimi, bet tava zemapziņa meklē pazīstamo. Un zemapziņai “pazīstams” ir svarīgāks par “laimīgs”.
Liktenis ir tavs slinkums ieskatīties sevī
Saukt savas kļūdas par “likteni” ir ērti. Tas atbrīvo no atbildības. Ja tas ir liktenis, tad tu esi upuris, un upurim nekas nav jādara. Bet, ja tu atzīsti, ka šīs situācijas radi tu pats ar savām neapzinātajām programmām, spēles noteikumi mainās. Tas var būt izaicinoši un biedējoši, jo pēkšņi tu esi atbildīgs.
Kā izlauzties no apburtā loka?
- Nemeklēt vainīgos ārpusē. Pasaule ir tavs spogulis. Ja visi tavi bijušie ir “nenormāli”, problēma nav viņos, bet gan tavā prātā, kas tādus izvēlas.
- Atpazīsti cēloņus. Kas ir tas, kas tevi vienmēr izsit no sliedēm? Dusmas? Greizsirdība? Upura loma? Kad tu atpazīsti šīs situācijas, tu vari izvēlēties, kā reaģēt, nevis vienkārši “eksplodēt” kā parasti.
- Pieņem savu “Es”. Mums visiem ir īpašības, kuras mēs gribētu paslēpt – skaudība, bailes, agresija. Kamēr tu tās noliegsi, tās tevi vadīs no tumsas. Tiklīdz tu tās atzīsti, tās zaudē savu maģisko varu pār tavu rīcību.
Tu vari turpināt skriet pa to pašu apli un saukt to par savu krustu, kas jānes. Vai arī tu vari apstāties un beidzot ieraudzīt, kurš patiesībā kontrolē tavu dzīvi. Tava dzīve nemainīsies ar jaunu dienu vai jaunu pilsētu. Tā mainīsies tikai tad, kad tava zemapziņa beidzot sāks strādāt tavā, nevis savā labā.