Veselību var raksturot ar indivīda vispārējo labklājību, kas ir ne tikai slimību neesamība, bet arī fiziskie, garīgie un sociālie aspekti. Dinamisks līdzsvara stāvoklis, kurā ķermenis, prāts un gars ir harmonijā.
Fiziskā veselība ir vispārējās labklājības pamats, ko raksturo uzturs, vingrinājumi, miegs un citas ķermeņa ikdienas funkcijas. Sabalansēta dzīvesveida uzturēšanu nodrošina regulāras fiziskās aktivitātes un ķermeņa “barošanu” ar atbilstošu uzturu. Papildus minētajām aktivitātēm jāveic regulāras medicīniskās pārbaudes, lai novērstu, atklātu un kontrolētu iespējamās veselības problēmas.
Garīgā veselība ir vienlīdz svarīga, kas ir emocionālā jeb psiholoģiskā labklājība. Stresa pārvaldība, izaicinājumu pārvarēšana un pozitīvu attiecību veicināšana. Garīgās labklājības uzturēšanai svarīgi ir meklēt atbalstu pie speciālistiem, kad tas ir nepieciešams. Garīgā veselība pēc būtības ir dzīves jēgas, mērķa un piepildījuma esamība, kā arī tā ir dziļi personiska, tāpēc tās pilnveidošanas tehnikas var variēt, sākot no meditācijas līdz lūgšanām.
Sociālo veselību var raksturot ar starppersonu attiecību kvalitāti, proti, spēju harmoniski mijiedarboties ar citiem. Šo labklājības aspektu spēcina piederības sajūtas veicināšana un ieguldījums citu cilvēku labklājībā. Sociālās veselības uzlabošanai nepieciešams pilnveidot komunikācijas prasmes un empātijas spēju, kas var būt ļoti izaicinoši, ja šīs prasmes jau netiek iemācītas bērnībā.
Mūsdienu, strauji mainīgajā, pasaulē minētos veselības aspektus uzturēt līdzsvara stāvoklī ir izaicinājums, bet droši var apgalvot, ka cilvēkiem, kuriem tas izdodas, ir vienkāršāk un vieglāk pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir, un baudīt ikdienas dzīvi.