Cilvēkiem patīk domāt par vienlīdzību, taisnīgumu un brīvību. Bet realitāte ir cita — pasaule balstās uz hierarhiju. Vieni valda, citi apmaina, trešie kalpo. Un tieši šī kārtība nosaka, kurš dzīvē tiek pie resursiem, iespējām un ietekmes — un kurš mūžīgi būs tikai instruments citu plānos.
Liela daļa cilvēku to pat nespēj aptvert vai pieņemt kā realitāti. Viņi vēlas ticēt, ka ir “brīvi”, bet viņu brīvība beidzas līdz ar darba līgumu, algas dienu un nākamo kredītmaksājumu. Viņi nav apspiesti ar spēku — viņi paši sevi ir pārliecinājuši, ka verdzība ir drošība.
Vara — augstākā brīvības forma
Vara nav tikai politika vai nauda. Vara ir spēja noteikt virzienu — sev un citiem. Cilvēks ar varu pats nosaka savus noteikumus. Viņam nav jāgaida atļauja, nav jādomā par algu, viņš nerēķina, vai pietiks līdz nākamajai algas dienai. Vara nozīmē kontroli — pār resursiem, cilvēkiem un laiku. Un tieši laiks ir vissvarīgākais resurss, jo tas ir vienīgais, ko nevar atgūt.
Tomēr varai ir cena — drosme un gatavība būt neieredzētam. Neviens, kurš meklē sabiedrības atzinumu, nekad nebūs spējīgs vadīt. Vara pieder tiem, kuri nebaidās būt neērti un pat nežēlīgi, ja tas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Tieši tāpēc vergi nekad nevar kļūt par valdniekiem — viņi baidās zaudēt komfortu.
Bizness — brīvības ceļš bez garantijām
Bizness ir robeža starp varu un verdzību. Tas liek domāt patstāvīgi, pieņemt riskus un dzīvot bez nosacītās drošības sajūtas. Uzņēmējs negaida, kad kāds viņam samaksās — viņš rada vērtību, par kuru pats nosaka cenu. Tāpēc bizness atalgo tos, kuri spēj dot vairāk, nekā ņem.
Vairums cilvēku to nespēj. Viņi meklē garantijas, nevis iespējas. Viņi grib stabilu algu, priekšnieku, kurš pasaka, ko darīt, un sistēmu, kas sola “drošību”. Tieši šī domāšana padara cilvēkus par vergiem — viņi nav spiesti pakļauties, viņi brīvprātīgi izvēlas pakļauties, jo tā ir ērtāk.
Verdzība — komforta cena
Mūsdienu vergi nelauž akmeņus un nav iekalti važās. Viņi sēž birojos, brauc ar līzingā ņemtām mašīnām un lepojas ar savu “stabilo darbu”. Viņi tic, ka ir brīvi, jo var izvēlēties, kurā verdzības formā dzīvot: kurā korporācijā, zem kura vadītāja, ar kuru titulu uz vizītkartes.
Bet būt verga 21. gadsimtā nozīmē atdot savu dzīves laiku kādam citam. Tu atdod laiku — un laiks ir tava dzīve. Tu saņem algu — un tā nekad nebūs pietiekama, lai nopirktu atpakaļ to, ko esi atdevis. Tā ir sistēma, kas uztur sevi ar bailēm: bailēm no riska, bailēm no neveiksmes, bailēm no domāšanas. Un, kamēr cilvēkā ir bailes, viņš paliks vergs — neatkarīgi no tā, cik “modernas” ir viņa važas.
Pasaule vienmēr dalīsies trīs daļās — tie, kuri valda, tie, kuri rada, un tie, kuri kalpo. Tu vari pārkāpt robežai tikai tad, kad beidz gaidīt, ka kāds tev dos atļauju. Brīvība nekad netiek dāvināta — tā tiek atņemta.
- Vara mēdz būt ļauna.
- Bizness mēdz būt alkatīgs.
- Verdzība vienmēr ir izvēle.