Šonakt sapņoju, ka būs jāpilda eksāmena tests, bet mums, studentiem, ir pieejamas jautājumu atbildes.
Ar kursabiedriem pārrunājam, ka, sagatavojoties pēc mums pieejamajiem jautājumiem, eksāmens būs viegls.
Pasniedzējs, dzirdot šo sarunu, jautā, vai mēs negribētu padalīties ar pieejamajiem jautājumiem, kas palīdzētu nākotnes studentiem sagatavošanās procesā.
Savukārt es saprotu, ka pasniedzējs domā, ka mēs zinām atbildes, tāpēc mēģinu pārfrāzēt teikto. Taču, pirms sākt teikumu, prātā izlec angļu valodas vārdi “by that…”. Šajā mirklī es sevi pārtraucu un skaļi saku:
“Vienu mirkli, man jāpārslēdz valodu konteksts!”
Un tad turpinu latviski:
“Ar to es domāju, ka jautājumi domāti kā pieejamās tēmas.”
Saruna beidzas, un es pamostos ar domu – ko prāts tikko izdarīja?
Tas bija brīdis, kas raksturo, kā prāts strādā ar valodu. Parasti, kad cilvēks zina vairākas valodas, viņš nedomā par to, kura no tām ir “ieslēgta”. Tās visas darbojas vienlaicīgi – paralēli. Doma rodas nevis vienā valodā, bet neitrālā formā – un tikai pēc tam prāts to ietērpj vārdos.
Kad domu sasaistē ar vārdiem process notiek pārāk ātri, tie mēdz “pārklāties”. Tad pirmais vārds ir tas, kas ir vieglāk pieejams vai biežāk lietots. Ja esi vairāk domājis angliski, vārds “by” var tikt izmantots ātrāk par “ar”. Tā ir iekšējā valodu konkurence — nevis kļūda, bet rezultāts tam, ka vairākas valodas ir aktīvas vienlaicīgi.
Šo procesu kontrolē iekšējais “filtrs” – mehānisms, kas palīdz noturēt vienu valodu kā dominējošo, bet pārējās tiek izfiltrētas. Sapnī šis filtrs kļūst mazāk aktīvs. Apziņa vairs tik stingri neuzrauga, kuras valodas tiek lietotas, un robežas starp tām kļūst brīvākas. Tāpēc vārdi no citām valodām var tikt izmantoti tieši domas veidošanās brīdī. Tie ir tie paši signāli, kas nomodā tiktu apslāpēti vai izfiltrēti vēl pirms domas paušanas ar runu.
Interesantākais šajā sapnī ir tas, ka es pamanīju pārslēgšanās brīdi. Tas nozīmē, ka prāts strādāja ne tikai automātiski, bet arī ar apziņas līmeņa kontroli. Kad es teicu “jāpārslēdz valodu konteksts”, es nevis vienkārši mainīju valodu, bet pārslēdzu domāšanas sistēmu – no angliski strukturētas domas uz latvisku teikuma formu. Valoda ietekmē to, kā doma tiek veidota, ne tikai ar ko tā tiek pateikta.
Katra valoda veido savu struktūru, proti, definē nozīmi. Tāpēc, mainot valodu, mainās arī domāšanas režīms. Sapnī šis mehānisms darbojās bez filtra, un tāpēc bija redzams, kā doma ceļo no vienas valodas sistēmas uz otru, meklējot piemērotāko formu – valoda piedalās domāšanas procesā.
No zinātniskāka skatupunkta var runāt par valodu interferenci, ko biežāk min divvalodu jeb bilingvālas vides kontekstā – proti, cilvēks jau no bērnības izmanto divas valodas, un viena otrai mēdz “traucēt”, kad jāizsaka skaidra doma tikai vienā valodā. Ja nesapņoju, tad šāda pārslēgšanās man ir viegla – es neizmantoju citas valodas vārdus, drīzāk domas ģenerēšana apstājas, jo izvēlētajā valodā trūkst vārdu.
Jā – sapņi liek domāt!