Mīlestība ir kā karš, tā atver visas durvis
Kamēr jauns, ik katru minūti tas tiek darīts
Pēc gadiem, kad izaudz, tu zaudē to visu
Paliek tas, kas itin labi dzeļ un skrāpē
Tu būvē sienu, pat ja uzbrukt neviens negrasās
Un tā katru dienu, ja nu tomēr sagadās!
Ironijas pēc tu tomēr vēlies atkārtot
Jo gadi ir kā skaitlis, kurš gan tos skaitīt prot
Labi kamēr durvis vaļā, jo tā visu redz
Krizdams, klupdams, nāk pieredze, tā palīdz
Zib pēdējie kadri, rit gadi un durvis tiem līdzi