Savādi, ka tas, ko rokas netur
Prāts to grib, lai tās to ilgāk patur
Lai, kas tas arī būtu, tas ir nulles vērts
Ja tas acu priekšā un tur to roku spēks
Tiklīdz tas ir citam, vai zemē mests
Prāts lauž šķēpus un jaunus ceļus plēš
Vēl reizi vienu rokās paturēt
Vēl reizi vienu kopā paklusēt
Un atkal viss no jauna sākas
Līdz tas atkal acu priekšā
Un mirkli ar rokām tiek turēts ciešāk