Arī lodēm lidojot aiz stūra smaidīt nepārstāj
Krīt ik uz stūra, no bailēm, no vecuma un tām
Bet rīta saulē to nemitīgi atgādina tv kaste
Tā, lai nezūd uzmanība un kontrole pār prātu
Katram, kurš varas kārs ir pierakstīts
Dari pāri, sit tā, lai miesā ierakstīts
Un tauta pakļāvīgi dejo līdzi varas bungām
Vien verot acu plakstiņu mainoties stundām
Tos, kuri neklausās vai domā citādāk
Met nāves cilpā, lai elpot mazāk sāk
Krīt vēl viens drosminieks, kurš neklusēja
Ir noslēdzies aplis, kur sirds reiz pukstēja
Un atkal lido lodes, un smaida aiz stūra
Izvēle paša rokās, dzīve viegla vai grūta?