Kultūra izpaužas kā nerakstīti noteikumi, kas nosaka uzvedību, uzskatus un sociālo mijiedarbību noteiktā kopienā vai sabiedrībā. Kultūra, kas nāk no tradīcijām, vēstures un vērtībām, ir kā orientieris, ko indivīdi izmanto savā sociālajā vidē. Galvenās pasaules kultūras atšķirības novērojamas pēc ģeogrāfiskās kopienas vai sabiedrības novietojuma. Viens… Lasīt vairāk »Kultūra kā vērtību un normu kopums
Vientulība ir kas vairāk par fizisku izolāciju, tā izpaužas kā emocionāla un sociāla izolācija no apkārtējās vides. Vientulības sajūtas pārņem domas, pat ja apkārt ir citi cilvēki. Vientulība var rasties kā tuvu attiecību un sociālās mijiedarbības trūkums vai nepietiekama novērtējuma rezultātā. Digitālajā laikmetā, kur komunikācija… Lasīt vairāk »Vientulība, kaut patiesībā neesi viens
Korupcija ir plaši izplatīta sabiedrības problēma, ko raksturo uzticības vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgu labumu gūšanai vai noteiktu personu vai grupu labā. Šī neētiskā rīcība var izpausties dažādos veidos, tostarp kukuļdošana, piesavināšanās, krāpšana un nepotisms (radu vai draugu virzīšana amatos), tā novērojama dažādās nozarēs, sākot… Lasīt vairāk »Korupcija – Sākums personīgajā atbildībā
Laika pārvaldība ir prasme, kas dod cilvēkiem iespēju mērķtiecīgi un efektīvi izmantot ikdienas dzīves laiku. Pasaulē, kurā laiks ir ierobežots resurss, spēja to efektīvi pārvaldīt kļūst par vissvarīgāko personīgo un profesionālo panākumu gūšanas procesā. Laika pārvaldības būtība ir ne tikai uzdevumu izpilde, bet arī stratēģiska… Lasīt vairāk »Laika pārvaldība – skaidri mērķi, prioritātes un iekšējs miers
Nemirstība ietver dažādus kultūras, reliģiskos un filozofiskos uzskatus par dzīvi, kas sniedzas tālāk par cilvēka fizisko dzīves ilgumu. Ideja par nemirstību raisa jautājumus par eksistences būtību, pēcnāves dzīvi un tiekšanos pēc tās. Reliģiskajās tradīcijās nemirstība tiek saistīta ar ideju par dvēseli vai garu, kas eksistē… Lasīt vairāk »Nemirstība – mūžīga eksistence
Greizsirdība ir izaicinoša emocija, kas rodas, reaģējot uz potenciāliem draudiem cilvēka labklājībai, īpaši attiecību jomā. Šī emocija slēpjas aiz nedrošības un baiļu sajūtas. Savā būtībā greizsirdība ir iekšēja pārliecība, ka kādam citam ir priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tā ir uzmanība, panākumi vai pieķeršanās. Šī… Lasīt vairāk »Greizsirdība kā neizbēgams solis
Cilvēka identitāti nevar noraksturot vienā teikumā, kā arī identitāte ir mainīgs lielums, kas mainās personas dzīves laikā. Viss sākas ar ģimenes ietekmi, ko papildina kultūras un sabiedrības vide. Indivīdiem izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, tie sastopas ar jaunām pieredzēm, kas rada skaidrāku izpratni par savām… Lasīt vairāk »Cilvēka identitāte
Cilvēka ikdienas dzīvi nosaka dažādi ārēji faktori, ko pats indivīds praktiski nekontrolē. Sabiedrības rakstītie un nerakstītie likumi nosaka pieņemamu uzvedību, ietekmējot to, kā indivīdi uztver sevi un citus. No dzimumu lomām līdz karjeras izvēlei šie sabiedrības likumi veido sistēmu, kurā cilvēki dzīvo. Šāda sistēma var… Lasīt vairāk »Cilvēka dzīvi ietekmējošie ārējie faktori
Vara ir mūsu eksistences iekšējais spēks, tā ietekmē attiecības, sabiedrību un personīgo izaugsmi. Pēc būtības vara nav tikai autoritāte, tā attiecas arī uz fizisko spēku, zināšanām un sociālajām saiknēm. Varai ir izšķiroša nozīme hierarhijas veidošanā, ietekmīgu indivīdu noteikšanā un mūsu mijiedarbības strukturēšanā. Tiem, kuriem ir… Lasīt vairāk »Vara – neredzams, bet milzīgs spēks
Reliģija ir kultūrvēsturisks mantojums, tā sevī ietver pārliecību un rituālu kopumu, kas indivīdiem sniedz izpratni par eksistenci, lai orientētos dzīves līkločos. Reliģija savā būtībā ir dziļi personisks ceļojums, kas piedāvā atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem un mērķa izjūtu, kas sniedzas pāri indivīda robežām. Reliģisku sistēmu pamatā… Lasīt vairāk »Reliģija – ticība un rituāli
