Ne visiem rūp tavs viedoklis, jo ātrāk tu to sapratīsi, jo mazāk laika tērēsi, lai to paustu cilvēkiem, kuriem tas nav svarīgs. Tiesības uz viedokli nenozīmē, ka kādam ir pienākums to ņemt vērā – realitātē daļa cilvēku nevis klausās, bet gaida brīdi, kad varēs runāt paši, paust savu viedokli.
Viedokļi paši par sevi neko nemaina. Tie nekļūst vērtīgi tikai tāpēc, ka ir skaļi, emocionāli vai “pareizi”. Ja viedoklim neseko rīcība, tas kļūst par troksni, gluži kā sociālajos tīklos notiekošais.
Cilvēki nemeklē patiesību, viņi meklē apstiprinājumu. Ja tavs viedoklis sakrīt ar viņējo, tu esi “vieds”. Ja nesakrīt, tu esi “idiots”. Argumentiem šajā procesā ir dekoratīva funkcija.
Sociālie tīkli šo problēmu pastiprina, jo algoritmiem ir vienalga, ko tu saki — svarīgi ir, vai tas izraisa reakciju. Dusmas vai skaļi secinājumi tiek atalgoti vairāk nekā jēgpilns viedoklis.
Viedokļa “skaļums” rodas nevis no tā formulējuma, bet no cilvēka, kurš to pauž, vai no tā, vai tēma sabiedrībā ir polarizēta, proti, grūti atrast kompromisu, jo pastāv divi krasi atšķirīgi viedokļi.
Brīdī, kad tu saproti, ka daļai cilvēku nerūp tavs viedoklis, pazūd vajadzība ar viņiem strīdēties, skaidrot vai pārliecināt. Tu sāc koncentrēties uz darbību, nevis troksni.
Ne visiem rūp tavs viedoklis, svarīgi ir, vai tas atbilst tavām vērtībām.