Skip to content

Mūsdienu aprobežotais vienatnes kults

Mūsdienu vientuļnieks ir kā žurka alā — drošībā, silti, neviens netraucē, bet arī neviens nemeklē. Viņš barojas no saviem pašizdomātajiem lozungiem par “iekšējo mieru”, “pašpietiekamību” un “brīvību”, bet patiesībā mirst emocionālā badā. Klusi. Tik klusi, ka pat viņš pats to nepamana.

“Es vēlos būt viens” — nē, tu neesi gatavs tuvām attiecībām.

Pasaule kļuvusi pārāk maiga, lai kādam uzdrīkstētos pateikt taisnību — daudziem nevis “patīk būt vieniem”, bet neviens ar viņiem ilgstoši nevar izturēt. Un viņi to zina. Tāpēc aizbildinās ar visādu “es nevēlos kompromisus” vai “esmu pārāk aizņemts”. Nē, tu neproti būt attiecībās. Un, ja tu gadiem ilgi esi viens, varbūt problēma nav “visi pārējie”.

Vienatne nav brīvība. Tā ir nespēja uzņemties atbildību.

Ir viegli dzīvot bez spoguļa. Bet dzīve attiecībās ir kā pastāvīga skatīšanās atspulgā — un tas ne visiem patīk. Tāpēc daudzi aizbēg pie šķietamās “neatkarības”. Bet fakts paliek nemainīgs — nav varoņdarbs dzīvot vienam. Tā ir klusā kapitulācija.

Būt lepnam par vientulību ir kā būt lepnam par to, ka tev nav dzinēja mašīnai. Tu vari to stumt ar rokām un iestāstīt sev, ka tā ir veselīgāk, bet visi redz — tu vienkārši nevari piedarbināt mašīnu.

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, ja tev patīk būt vienam – kas ar tevi nav kārtībā?

Neviens vilks nenomirst viens, ja vien viņu nav izdzinuši no bara. Tieši tāpat arī cilvēki. Ilgstoša vientulība nav brīvība — tā ir degradācija. Smalkā, lēnā, nepamanāmā veidā. Mūsdienu “vientuļā neatkarība” ir tikai dezinficēts vārds priekš sabiedriskas impotences.

Un zini… pat visvientuļākais vientuļnieks, kas savā galvā uzbūvējis neieņemamu neatkarības pili, dziļi sevī tomēr vēlas, lai viņu kāds mīl. Tikai bailes no tuvības, no atteikuma, no nodevības — tās liek izlikties, ka “es tā izvēlējos”.
Tu neizvēlējies. Tu padevies.

Secinājums? Ja tu dzīvo viens un turpini sev stāstīt, ka tā ir “brīvība” — paskaties spogulī un pajautā: vai tas ir brīvības skatiens, vai vienkārši cilvēks, kurš vairs nespēj riskēt? Jo dzīve bez riska ir tikai eksistence. Tādu dzīvo arī žurka. Un viņai, atšķirībā no tevis, nav ne kauna, ne ilūziju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *