Brīvā griba – cilvēka spēja patstāvīgi (brīvi) izdarīt izvēli un pieņemt lēmumus, ko neierobežo ārējie faktori vai tos apzinoties tiek veikta apzināta (brīva) izvēle.
Brīvā griba ir ne tikai spēja, bet arī tiesības izvēlēties un rīkoties saskaņā ar savu gribu, proti, indivīdiem ir autonomija, un tos nevada tikai instinkts vai iepriekš noteikti spēki. Brīvā griba ļauj mums īstenot rīcības brīvību, veidojot mūsu domas un uzvedību, kas ietekmē mūsu dzīvi.
Brīvās gribas jēdziens rada jautājumus par cilvēka apziņas būtību – prāta un ķermeņa savstarpējo sadarbību – lēmumu pieņemšanā ir iesaistīts zināms pašapziņas un racionalitātes līmenis. Mūsu izvēli ietekmē mūsu uzskati, vērtības, vēlmes un personīgā pieredze.
Brīvā griba piešķir indivīdiem izvēles brīvību, bet tā nenozīmē pilnīgu brīvību no ārējiem ietekmes faktoriem. Mūsu lēmumus nosaka dažādi faktori, tostarp sociālās normas, kultūras nosacījumi un vides apstākļi.
Ticība brīvai gribai būtiski ietekmē personīgo atbildību, proti, indivīdi ir atbildīgi par savām darbībām un no tā izrietošajām sekām. Tas veido morāles pamatu, jo mūsu izvēle tiek uzskatīta par apzinātu rīcības brīvību, kam var būt atbilstošas sekas.
Runājot par brīvo gribu, ne viss ir viennozīmīgs, jo nav skaidri nodefinēts cik lielā mērā mūsu izvēli ietekmē bioloģiskie (tai skaitā prāta kognitīvie procesi) faktori. Iespējams brīvā griba ir ilūzija un mūsu izvēli nosaka vai ietekmē zemapziņas procesi.
Brīžos, kad pats sev nespēj, racionāli atbildēt par pieņemto lēmumu pamatotību, tā pati racionālā pieeja liek domāt, ka pieņemtais lēmums nebija no brīvas gribas.