Mākslai nav robežu, tā pauž cilvēka iztēles un tehniskās prasmes, kuru mērķis ir izraisīt emocijas vai intelektuālas pārdomas. Māksla ir līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēki komunicē, interpretē un uztver apkārtējo pasauli. Mākslas radīšana ir personiska un subjektīva pieredze, kas ļauj izpaust savu iekšējo pasauli bez ierobežojumiem. Mākslai ir spēks likt domāt vai izaicināt pastāvošās normas.
Māksla pēc būtības ir pašizpausmes veids. Neatkarīgi no tā, vai mākslinieki izmanto vizuālo mākslu, literatūru, mūziku, deju vai citus veidus, mākslinieki pauž savas domas, emocijas un perspektīvas. Mākslas beigu rezultāts sniedz iespēju apmainīties ar idejām un dzīves perspektīvām, pat neizmantojot vārdus. Mākslinieciskās izpausmes “atver logu” uz mākslinieka iekšējo pasauli, vai arī tās var būt sabiedrībā aktuālo tēmu attēlojums.
Māksla neaprobežojas tikai ar kādu konkrētu tehniku, drīzāk tas ir mainīgs process, kas ietver eksperimentēšanu. Tradicionālie mākslas veidi, piemēram, glezniecība vai tēlniecība, pastāv līdzās mūsdienu digitālajām mākslas formām, parādot mākslas mainīgo raksturu.
Māksla ir kā vēstures un kultūras pieraksts. Gadu gaitā mākslas darbi ir dokumentējuši dažādu sabiedrību uzskatus un notikumus. Māksla ir veids, kā mēs varam izpētīt un izprast dažādu laiku kultūras mantojumu, tādējādi labāk saprotot, kā vēsturiskie notikumi ietekmē mūsdienu uzskatus un notikumus.
