Korupcija ir plaši izplatīta sabiedrības problēma, ko raksturo uzticības vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgu labumu gūšanai vai noteiktu personu vai grupu labā. Šī neētiskā rīcība var izpausties dažādos veidos, tostarp kukuļdošana, piesavināšanās, krāpšana un nepotisms (radu vai draugu virzīšana amatos), tā novērojama dažādās nozarēs, sākot no politikas un biznesa līdz valsts iestādēm. Korupcija grauj sabiedrības uzticību un kavē ekonomisko un sociālo attīstību.
Nozīmīgs korupcijas aspekts ir tās ietekme uz ekonomisko stabilitāti. Ja sabiedriskajiem pakalpojumiem vai infrastruktūras attīstībai paredzētie resursi tiek novirzīti personīgā labuma gūšanai, tas ierobežo ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzņēmējdarbības sektorā korumpētība var kavēt veselīgu konkurenci un radīt vidi, kurā panākumu pamatā ir sakari, nevis nopelni.
Sociālā ziņā korupcija saasina pastāvošo nevienlīdzību. Bieži vien visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas visvairāk cieš no korupcijas, jo nabadzības mazināšanai vai sociālās labklājības programmām paredzētie resursi tiek novirzīti citiem mērķiem. Tas vēl vairāk kavē centienus panākt sociālo taisnīgumu.
Lai cīnītos pret korupciju, nepieciešama daudzpusīga pieeja, kas ietver juridiskos aspektus, pārredzamību un izglītības attīstības virziena maiņu. Izglītības programmām un izpratnes veidošanas kampaņām ir izšķiroša nozīme ētiskas uzvedības veicināšanā gan indivīdu līmenī, gan sabiedrībai kopumā. Cīņa pret korupciju ir kopīga atbildība, lai radītu globālu vidi, kurā dominē pārredzamība, atbildība un ētiska rīcība.
