Mūsdienu pasaulē var būt grūti panākt pilnīgu klusumu, ir iespējams radīt nosacītu klusuma vidi. Klusums attiecas uz skaņas neesamību, un dzīvošana pilnīga klusuma stāvoklī nozīmētu atrasties vidē, kur nav nekādu dzirdamu skaņu.
Nomaļās vietās, piemēram, dabas rezervātos vai pamestos reģionos, ir iespējams piedzīvot pilnīga klusuma brīžus. Šie klusuma mirkļi var būt neticami relaksējoši, sevis un apkārtējās vides izzinoši.
Tomēr pilsētās un apdzīvotās vietās absolūta klusuma sasniegšana ir sarežģīta apkārtējās vides trokšņa, piemēram, satiksmes, būvniecības un cilvēku darbības, dēļ.
Turklāt mūsu dzirde ir pietiekami jutīga, lai uztvertu tādas skaņas kā mūsu paša ķermeņa radītos iekšējos trokšņus, piemēram, elpošana vai sirdspuksti.
Lai gan pilnīgs un ilgstošs klusums var būt nenotverams, mēs varam izkopt klusuma mirkļus savā dzīvē. Meklējot mierīgu vidi, praktizējot meditāciju vai veidojot personiskus rituālus, kas ļauj atslēgties no ikdienas darbiem.
Klusums piedāvā atelpu no nemitīgās pasaules trokšņa, ļaujot rast iekšēju mieru, skaidrību un dziļāku saikni ar sevi un pašreizējo mirkli. Tas var būt vērtīgs instruments pašrefleksijai un līdzsvara atrašanai mūsu ikdienas dinamiskajās dzīvēs.
