Kad tu baidies, tavi lēmumi kļūst autonomi, proti – tu tos nekontrolē vai kontrolē minimāli. Tu domā tikai par to, kā atbrīvoties no neērtās situācijas šeit un tagad. Ilgtermiņa plāni un loģika tajā brīdī nestrādā.
- Steiga: Tu pieņem pirmo lēmumu, kas ienāk prātā, lai tikai izbeigtu neērto situāciju (aizbēgtu). Piemēram, priekšnieks pasaka kaut ko asu, un tu tūlīt pat uzraksti atlūgumu, lai gan rīt tev nebūs ko ēst. Tas nav drosmīgs lēmums, tās ir bailes no nepatīkamas sarunas.
- Pasivitāte: Tu redzi, ka viss iet uz grunti – darbā problēmas, attiecībās krīze, bet tu neko nedari. Tu vienkārši ceri, ka viss atrisināsies pats no sevis. Rezultātā tu zaudē laiku un iespēju kaut ko glābt.
- Uzbrukums: Bailēs no tā, ka tevi kritizēs vai atstums, tu sāc uzbrukt pirmais. Tu pats sabojā attiecības tikai tāpēc, ka nobijies no sava vājuma.
Kāpēc mēs pieņemam “mīkstus” lēmumus?
Bailēs mēs vienmēr izvēlamies mazākās pretestības ceļu.
- Piekrišana visam: Tu baidies pateikt “nē”, jo negribi konfliktus. Beigās tu esi apkrauts ar svešiem darbiem un jūties kā izspiests citrons.
- Palikšana “sūdos”: Tu gadiem sēdi darbā, ko ienīsti, vai attiecībās, kas tevi grauj, tikai tāpēc, ka bailes no nezināmā ir lielākas nekā vēlme pēc kaut kā labāka.
- Taisnošanās: Tā vietā, lai atzītu kļūdu un ietu tālāk, tu sāc melot vai novelt vainu uz citiem, jo baidies izskatīties pēc idiota. Rezultātā tu izskaties vēl sliktāk.
Ko ar to iesākt?
Ja tu jūti, ka tūlīt pieņemsi lēmumu tikai tāpēc, ka esi nobijies vai satraukts, izmanto šos trīs punktus:
- Paklusē: Ja vien māja nedeg, tev nav jāatbild tūlīt pat. Pagaidi stundu. Ja pēc stundas tas lēmums joprojām šķiet labs, tad dari. Visticamāk – nešķitīs.
- Fakti: Izmet ārā visas tās “kas būtu, ja būtu” domas. Kas notiek tieši tagad? Ja neviens nemirst, tad panikai nav pamata.
- Pieņem sliktāko variantu: Kas būs, ja tevi atlaidīs? Kas būs, ja tevi pametīs? Tiklīdz tu savā galvā “izdzīvo” to sliktāko un saproti, ka no tā neviens nenomirst, bailes vairs nevar tevi vadīt.
Īsāk sakot: Bailes ir labs dūmu detektors, bet tās ir sūdīgs padomdevējs. Ja lēmums ir balstīts vēlmē bēgt vai izvairīties, tas gandrīz vienmēr būs slikts lēmums.