Indivīdu dzimumu lomas, vēsturiski, tiek asociētas ar noteiktiem uzvedības modeļiem. Šīs lomas nosaka, kā sabiedrība uzskata, kā noteikta dzimuma indivīdiem vajadzētu uzvesties, mijiedarboties un kāda ir viņu loma dažādos dzīves aspektos, tostarp ģimenē, darbā un sociālajā vidē. Dzimumu lomas un to būtība tiek mantota caur kultūru, tādā veidā sabiedrība savu izpratni par lomu nozīmi cilvēka dzīvē nodod nākamajām paaudzēm, veidojot jaunās paaudzes pasaules uztveri.
Vēsturiski tradicionālās dzimumu lomas ir bijušas divas, paredzot atšķirīgas lomas vīriešiem un sievietēm. Šīs lomas tiek balstītas stereotipos, proti, vīriešiem ir tādas īpašības kā spēks vai pašpārliecinātība, savukārt sievietēm ir tādas īpašības kā empātija vai mājīgums. Šie stereotipi ne tikai ierobežo individuālo potenciālu, bet arī veido nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma dēļ.
Ģimenes jomā tradicionālās lomas tiek asociētas ar noteiktām darbībām, piemēram, sievietēm ir galvenā atbildība par aprūpi un mājas darbiem, savukārt vīrieši ir galvenie apgādnieki. Darba tirgū noteiktas profesijas tradicionāli ir saistītas ar vienu izteiktu dzimuma pārsvaru, tādējādi veicinot nevienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas.
Ne visi cilvēki sevi asociē ar tradicionāliem dzimumu lomu uzvedības modeļiem. Tie, kuri novirzās no tradicionālajām dzimumu lomu normām, var saskarties ar sabiedrības nosodījumu, dēļ tās aizspriedumiem. Atteikšanās no dzimuma lomas, ko nosaka bioloģiskais ķermenis, ir liels izaicinājums daudziem cilvēkiem, jo viņi var saskarties ar sabiedrības gaidām un uzskatiem, kāda loma ir noteiktam bioloģiskam ķermenim.
Iekļaujoša un taisnīga sabiedrība pieņem indivīdu brīvās izpausmes par sev asociēto dzimuma lomu, proti, sabiedrība nenosoda un nebalsta savu vērtējumu stereotipos.
Ar dzimuma lomas jēdzienu netiek pārkāpts bioloģiskais faktors, bet tiek aprakstīti uzvedības modeļi.
