Pasaule ikdienu kļūst digitālāka, un tās sniegtie pakalpojumi sāk dominēt mūsu ikdienas dzīvē. Digitālā atturība ir jauns jēdziens, kas sevī ietver atturēšanos no digitālo ierīču lietošanas, lai vairāk laiku veltītu sev un apkārtējiem reālajā pasaulē. Digitālā atturība attiecas uz apzinātu un īslaicīgu digitālo ierīču nelietošanu.
Digitālo ierīču klātbūtne, proti, to pārmērīga lietošana var radīt negatīvu ietekmi uz mūsu fizisko un garīgo veselību. Cilvēki mūsdienās ļoti daudz laika pavada viedierīcēs, neatkarīgi no tā, vai viņi strādā, izklaidējas vai socializējas, šķietami klātienes notikumi rada sociālo izolāciju. Digitālā atturība spēj dot atelpu no šīs digitālās pārslodzes, ļaujot cilvēkiem uzlādēties, pārdomāt un atjaunot saikni ar sevi un citiem.
Digitālā atturība ietver robežu noteikšanu un apzinātu ekrāna laika (laiks, kas pavadīts lietojot digitālo ierīci) ierobežošanu, izslēdzot paziņojumus vai pašu ierīci. Atturība no digitālajiem traucējumiem (paziņojumi, zvani vai citi ierīces signāli) ļauj izbaudīt reālās pasaules aktivitātes, piemēram, pastaiga dabā, grāmatas lasīšana vai meditācija.
Digitālā atturība sniedz iespēju noteikt prioritātes reālās pasaules mijiedarbībai. Tā vietā, lai sazinātos caur ekrāniem, cilvēki var iesaistīties klātienes sarunās, dalīties pieredzē un veidot jēgpilnākas attiecības ar draugiem, ģimeni un kolēģiem.
Turklāt digitālā atturība uzlabo garīgo veselību (nepasliktina). Pastāvīga digitālo stimulu iedarbība var nomākt prātu un izjaukt miega ciklu, radot paaugstinātu stresa līmeni un kognitīvo pārslodzi. Atpūšoties no tehnoloģijām, indivīdi var labāk koncentrēties un uzlabot emocionālo labsajūtu.
Ir svarīgi panākt līdzsvaru starp digitālo iesaistīšanos un atturību, atrodot to, kas vislabāk atbilst individuālajām vajadzībām un vēlmēm. Neatkarīgi no tā, vai tā ir periodiska pauze digitālajos saziņas kanālos vai no digitālām ierīcēm brīvu zonu noteikšana mājās, veselīgu attiecību veidošana ar tehnoloģijām ir galvenais, lai saglabātu vispārējo labklājību digitālajā laikmetā.
