Cilvēka identitāti nevar noraksturot vienā teikumā, kā arī identitāte ir mainīgs lielums, kas mainās personas dzīves laikā. Viss sākas ar ģimenes ietekmi, ko papildina kultūras un sabiedrības vide. Indivīdiem izejot cauri dažādiem dzīves posmiem, tie sastopas ar jaunām pieredzēm, kas rada skaidrāku izpratni par savām vērtībām, uzskatiem un prioritātēm.
Kultūras un sabiedrības ietekmei ir izšķiroša nozīme cilvēka identitātes veidošanā. Pakļaušanās kultūras normām, tradīcijām un sabiedrības gaidām veicina indivīda sevis izpratni atbilstoši iegūtajai informācijai. Valoda, paražas un sociālās lomas kļūst par neatņemamu identitātes sastāvdaļu.
Tiekšanās pēc jēgas un mērķa ir cilvēka identitātes pamatā. Indivīdi cenšas līdzsvarot savas darbības ar iekšējā mērķa izjūtu, kas izriet no personīgajām vērtībām, ētikas principiem vai garīgajiem uzskatiem. Tas ne tikai veido personīgo identitāti, bet arī ietekmē indivīdu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.
Draudzība, romantiskas attiecības vai ģimenes saites veicina cilvēka identitātes veidošanos. Izmantojot šos komunikācijas kanālus, indivīdi uzzina vairāk par sevi, attīsta empātiju un veido piederības sajūtu. Attiecības izaicina un pārveido identitāti, veicinot personīgo izaugsmi.
Cilvēka identitātes mainīgais raksturs ļauj laika gaitā pielāgoties un pārveidoties. Dzīves izmaiņas, piemēram, karjeras maiņas, personīgie sasniegumi vai neveiksmes, mudina cilvēkus pārvērtēt savas vērtības un prioritātes.