Cilvēka ikdienas dzīvi nosaka dažādi ārēji faktori, ko pats indivīds praktiski nekontrolē. Sabiedrības rakstītie un nerakstītie likumi nosaka pieņemamu uzvedību, ietekmējot to, kā indivīdi uztver sevi un citus. No dzimumu lomām līdz karjeras izvēlei šie sabiedrības likumi veido sistēmu, kurā cilvēki dzīvo. Šāda sistēma var būt pieņemama vai novest pie sacelšanās.
Būtiska ietekme ir kultūras vērtībām. Katrai kultūrai ir savs unikāls uzskatu un tradīciju kopums, kas nosaka starppersonu attiecības un lēmumu pieņemšanu, kā arī veiksmes un laimes uztveri. Indivīdiem dzīvojot noteiktā kultūras vidē, viņi absorbē šīs kultūras vērtības, tās attiecinot uz sevi un citiem.
Fiziskā vide, tostarp piekļuve resursiem, klimats un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, var būtiski ietekmēt indivīda iespējas. Piemēram, pārtikušās sabiedrībās dzīvojošie saskaras ar citiem izaicinājumiem un iespējām nekā tiem, kas dzīvo nabadzīgos reģionos.
Starppersonu attiecības ir vēl viens kritisks ārējās ietekmes faktors. Ģimenes vai romantiskas partnerattiecības veido cilvēka emocionālo labklājību un nodrošina sociālo kontekstu personības attīstībai. Pozitīvas attiecības var sniegt atbalstu un iedrošinājumu, savukārt toksiskās attiecības var veicināt stresu un trauksmi.
Plašsaziņas līdzekļi un tehnoloģijas veido arvien spēcīgākus ārējos faktorus. Sociālo mediju vai televīzijas esamība pakļauj cilvēkus viedokļu un sabiedrības naratīvu attīstības virzienam. Šī pastāvīgā informācijas plūsma var ietekmēt pašapziņu, politiskos vai cita veida uzskatus.
Nozīmīga loma ir ekonomiskajiem spēkiem, piemēram, nodarbinātības iespējām un finanšu stabilitātei. Ekonomiskie apstākļi var noteikt izglītības iegūšanas iespējamību, karjeras un dzīvesveida izvēli.
Primāri, ir būtiski apzināties, kas ir šie ārējie faktori, kas ietekmē mūsu dzīvi, saprast, vai mēs spējam tos ietekmēt, un rīkoties, lai tos mainītu, ja tas ir mūsu ietekmes sfērā. Ja nespējam ietekmēt mums vēlamos procesus, tad to iedomātai ietekmēšanai nav vērts tērēt savu laiku un enerģiju.
