Karš kā parādība vienmēr bijis klātesošs cilvēka vēsturiskajās gaitās, taču tā nozīme nebūt nav vienkārša. Karš atspoguļo konfliktu, ciešanu un seku plašo ietekmi, kas veido nāciju attīstību un neskaitāmu cilvēku dzīves. Lai izprastu kara būtību, ir jāsaprot dažādas tā dimensijas.
Karš savā būtībā ir bruņota konflikta stāvoklis starp dažādām tautām, grupām vai grupējumiem, kas bieži ietver spēka lietošanu, agresiju un iznīcināšanu. Šis konfrontācijas aspekts ir tikai aisberga redzamā daļa, jo karš ietver plašāku aspektu klāstu.
Karam ir bijusi noteicošā loma cilvēces vēstures un kultūras attīstībā. No senajām cīņām, kas noteica impēriju celšanos un krišanu, līdz mūsdienu konfliktiem politiskajā arēnā, kas rezultējas ne mazāk brutālā un destruktīvā formā.
Viens no traģiskākajiem kara aspektiem ir cilvēks kā upuris. Tas rada fiziskas un psiholoģiskas traumas – atstājot paliekošas rētas indivīdos un sabiedrībās. Dzīvību zaudēšana, iedzīvotāju pārvietošana un traumas, ko pārcietuši tieši un netieši skartie, ir nepārprotami atgādinājumi par kara postošo ietekmi.
Karš bieži rodas politisko strīdu, teritoriālo ambīciju vai ekonomisko interešu dēļ. Turklāt kara ekonomiskās izmaksas ir milzīgas, novirzot resursus no attīstības un labklājības.
Vai karš maz var būt morāli un ētiski attaisnojams? Kara attaisnojamība, principi, kas nosaka izturēšanos pret kaujiniekiem un tiem, kas nav kaujinieki, un tiekšanās pēc miera ar diplomātiskiem līdzekļiem, izaicina mūsu morālo stāju, kā mēs iekšēji attiecamies pret kara esamību. Konfliktu risināšanas mērķis ar diplomātiskiem līdzekļiem ir novērst un mazināt kara postošās sekas.
Miers, atšķirībā no kara, iemieso cerību, sadarbību un kopīgu tiekšanos pēc labākas nākotnes. Diemžēl ne visi indivīdi šo spēj izprast!