Tad, kad tev nav, tā ir traģēdija
Bet izvēloties nelietot, kas blakus ir
Tas tiek raksturots kā cēls žests
Un tā ar visām lietām, domām un notikumiem
Cilvēks caur liekuļošanu spīdēt vēlas
Viss, kas kož un skrāpē, rotē kā jaunas tēmas
Un tie, kuri pa vidu dzīvo, tam visam tic
Pa vidu ērti, nespiež un nav jāizvēlas
Bet tikai paties skats no malas nāk
Viens ar traģēdiju, bet cits ar cēlu žestu sāk…