No vienas puses, mēs kā cilvēki esam sociālas būtnes, un mūsu attiecības ar citiem ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa. Mēs pavadām daudz laika, mijiedarbojoties ar citiem, daloties savās domās un jūtās un cenšoties izprast viņu domas un jūtas pret mums. Tomēr, neskatoties uz šiem centieniem, var apgalvot, ka mēs nekad nevaram patiesi iepazīt citu cilvēku.
Viens no iemesliem ir tas, ka katram cilvēkam ir savs unikālais skatījums uz pasauli, ko veido viņu pieredze, uzskati un vērtības. Pat ja divi cilvēki dalās ar savu pieredzi, viņi var interpretēt šo pieredzi atšķirīgi, radot atšķirīgus uzskatus un vērtības. Turklāt cilvēkiem var būt dažādas motivācijas slēpt vai melot par savu pieredzi. Neatkarīgi no tā, vai motivācija ir bailes, kauns vai vēlme saglabāt noteiktu tēlu sabiedrībā.
Vēl viens iemesls ir tas, ka cilvēki savas dzīves laikā pastāvīgi mainās un attīstās. Tas, ko mēs, iespējams, esam zinājuši par kādu pagātnē, var neatbilst patiesībai tagadnē vai nākotnē. Cilvēkiem var būt slēpti motīvi, kas var atklāties tikai vēlāk vai pat palikt kā nezināms lielums. Turklāt cilvēkiem var būt pretrunīgas vēlmes un motivācija, kas sarežģī viņu reālās pasaules darbības.
Tomēr tas nenozīmē, ka mums vajadzētu atteikties no centieniem saprast citus. Pat ja mēs nekad nevarēsim pilnībā iepazīt citu cilvēku, mēs joprojām varam censties uzzināt par viņu pēc iespējas vairāk un būt atvērti jaunai informācijai un pieredzei, kas var padziļināt mūsu izpratni. Empātijas attīstīšana, klausīšanās prasme un atklātas un godīgas komunikācijas uzturēšana var palīdzēt veidot dziļākas attiecības ar citiem. Svarīgi mēģināt un nepadoties.