Karstums krūtīs kā liesmas kvēl
Nelabais no iekšas kaulus laiza
Svilst gan plaukstas, gan pēdas
Acīs uguns, deg visas rētas
Seju rotā savāds smaids
Tas slēpj to, ko nespēj laiks
Dziest liesmas, iekšā tukšums
Tur bija viss, bet tagad aiza
Kur bija prieks, tur tagad bēdas
Nav uguns acīs, rētas aukstas
Nokritusi sejas rota
Ko slēpa tā, to tagad nodzēš laika ota