Ir nakts un telefonā skan kārtējais ultra-maratonista sasniegums. Mani uzrunā ne tik daudz kā garā distance, bet spēja pārvarēt grūtības, ko rada prāts, kad ķermenis sāk padoties. Manī dzimst doma, ka arī es varētu izaicināt sevi. Izaicinājums mēneša garumā. Pirmajā dienā viens aplis, otrajā divi, trešajā trīs, ceturtajā divi, piektajā viens, sestajā divi utt. Viļņveidīgi mēneša garumā. (1-2-3-2-1-2-3-2-1…)
Cipari neizklausās lieli – viens aplis ir 3,25 kilometrus garš – maksimālā vienas dienas distance 9.75 kilometri. Par statistiku pēc tam.
Sākotnēji plāns bija grandiozāks, bet es kādu laiku tik regulāri neesmu skrējis un trešās dienas vakarā plānā tiek ieviestas jau minētās korekcijas.
Kopumā skriet ir viegli (kāds teiktu nav grūti), bet neesmu no tiem, kurš varētu ilgstoši skriet viens pats. Vajag kādu sāncensību, kādu sarunu biedru.
1+
Ir pirmā nakts. Domāju, ja es piecelšos laicīgi. Sākšu ar rīta skrējienu, jo pēc pieredzes zinu, ka man tā ir vieglāk, jo ārā vēsāks, kā arī dienu sākt ir patīkamāk. Uzreiz jāsaka, dienasgrāmata – piedod, es nepiecēlos (un necelšos arī citu rītus). Sākās darbadienas skrējiens un pirmos 3,25 kilometrus jāatliek uz vakaru. Vakas pienāca ātri un tik pat ātri izskrēju pirmo apli, jo kas tad ir tie daži kilometri. Nieka 16 minūtes un slapjš t-krekls, lai nāk nākamā diena…
2+
Kārtējais rīts, kad miegs liekas nedaudz svarīgāks, lai gan ceļos agrāk kā parasti – rīta skrējienam nav laika. Saspringta darbadiena, mājās ierodos jau krēslā. Jādodas skriet, jo priekšā 6,5 kilometri. Otrajā aplī saprotu, ka apavi nebūs īstie, jo sāk berzt vienas kājas pirkstus, un tas ilgtermiņā labi nebeigsies. Pēc skrējiena konstatēju, ka viens pirksts ir nedaudz noberzts, bet visas cerības uz citiem apaviem nākamajā skrējienā. Pats skrējiens nebija grūts. Psiholoģiski saprotu, ka pirmās dienas tāda iesildīšanās vien ir, un tas palīdz. Trešā diena tuvojas.
3+
Skrējiens ir vakarā, un ārā ir diezgan silts, kas pašam skrējienam nepalīdz. Uzlieku plāksteri vakardienas noberztajām vietām, bet šodien ir citi apavi, tiem ir cits berzes punkts. Skrējiens ir lēnāks kā iepriekšējās dienas, kājas arī jūtas. Nav viegli, bet distance tiek pieveikta. Jūtu, ka vajadzētu nedaudz vairāk pagulēt, un galvenais atcerēties normāli paēst. Dienas distance 9.8 kilometri.
4+
Dienas plāns par gulēšanu izpildīts, bet pati diena ir tik pilna ar notikumiem, ka man ir sajūta, ka nebūs laika skriešanai. Mājās esmu ap 22:00. Skriet dodos ap 23:00. Diena noslēgta ar skrējienu, ārā ir migla un patīkams vēsums. Gandrīz pilnmēness un skaidrās debesis pašu skrējienu padara baudāmāku. Iepriekšējās dienās nedaudz noberztās kājas ir paslēptas zem plākstera, bet citādi viss ir labi. Tik vēlreiz sev jāatgādina, vajag labāk ēst, jo jūtas, ka ķermenim nav enerģijas. Parasti visas ēdienreizes gatavoju pats, bet sāku apsvērt domu, ka jāpērk jau gatavs ēdiens, jo papildus stunda dienā ir zelta vērta. 6.5 kilometri.
5+
Jūtu cik pateicīgs ir ķermenis, kad tiek gulēts pietiekami daudz stundu. Man tās ir vismaz 8 stundas (ne vidēji, bet regulāri). Tomēr jūtu, ka ēst vajag vairāk. Parasti par ēdienu tik daudz nedomāju, bet enerģija tērējas ļoti ātri. Dienas vidū man ir fizioterapeita apmeklējums, kur nedaudz jāpasvīst – līdzvērtīgi skriešanai, ko šodien jāmēģina izdarīt starp vakara dejošanas ballīti, kur karsti ies vairākas stundas, un tās fiziskās aktivitātes nav manā skriešanas uzskaites plānā. Priekš septembra vakariem, ārā netipiski silts, labi, ka distance tikai 3,25 kilometri. Laiks pucēties (mati pa labi, pa kreisi un gatavs) un uz dejām. Dažas stundas slapjo deju un laiks doties gulēt.
6-
Ak, sestdiena! Miegs ir draugs, bet enerģija snauž. Šodien jādodas izbraucienā uz Saulkrastu pusi, izskatās, ka skriešana izpaliks, jo fiziski nebūs laika. Bēdiņa, ka nesanāks izskriet iecerēto plānu, bet prieks, ka šodien ēdu tik daudz, cik šonedēļ vidēji 2-3 dienās. Dienas otrajā pusē apskatam Augustes iedvesmas dārzu. Vakara izskaņā cīņa ar Katanas ieceļotājiem. Mājas gulta tiek sasniegta tikai trijos naktī (gluži kā iepriekšējā nakts, regularitāte ir svarīga).
7+
Labi izgulējies dienu sāku ar domu, ka vajadzētu nopirkt vitamīnus. Jau iepriekš biju klausījies dažādu aktīvo sportistu padomus par pārtikas piedevām. Nedaudz interneta gudrību un dodos uz vietējo aptieku iepirkt testa devas. Magnijs + B6 vitamīns (Magnija helāts, interneta dzīlēs bieži izmanto nosaukumu – magnija glicināts, kas ir viena no helātu grupas ķīmiskajām formām. Šos magnija savienojumus organisms vislabāk absorbē, jo netiek pakļauti pirmajām krustugunīm kuņģa skābē, kas diezgan agresīvi apstrādā visu, kas tur nokļūst). Tad vēl D3 vitamīns, un dažādi elektrolīti pulvera veidā, jo skriešanas laikā tiek pamatīgi atdoti labdarībai caur sviedriem. Pietiek par vitamīniem. Dienas skrējiens 9.8 kilometri. Tik trešais aplis šķiet nedaudz samocīts, bet vakardienas tukšā diena liek par sevi manīt. Ir daudz vieglāk. Nedēļa noslēgta ar kopumā noskrietiem 39,1 kilometriem.
8+
Jauna nedēļa – jauni piedzīvojumi. Nedēļa sākas ar fizioterapeita apmeklējumu. Diena steigā. Šķiet, ka skriešanai šodien daudz laika. Noskrieti 6.5 kilometri. Nav pārāk grūti, bet ja tur tempu, tad par vieglu pastaigu nenosauksi. Kopš skrējiena sākuma jau pieveikti 13 apļi. Katrs pagrieziens jau pazīstams. Sāku ievērot detaļas. Stabu un ceļazīmju skaitu. Drīz būs jāsāk skaitīt soļu skaits starp objektiem.
9+
Relatīvi viegla diena. Nedēļa jau ieskrējusies, kā arī manā plāna ļoti maza distance, ko skriet. Šodien ik pa laikam paskrienu ātrāk, zinot, ka ir tikai viens aplis. Distance pieveikta, tā īsti nemaz neiesvīdis, jo noskrieti tikai 3,5 kilometri. Tempa brīžos protams nav nekāda pastaiga, bet kombinācijā ar ideālo laiku skrējienam, viss rit lieliski. Pirmajās skrējiena dienās noberztās kāju vietas jau faktiski sadzijušas – labiem apaviem ir ļoti liela nozīme. Tulznu plāksteri tiek nomesti kaut kur plauktā, lai tie arī atpūšas.
10+
Šodienas tēma – lietus. Aizdomājos, ka vasara pagāja lietus zīmē, bet vēl nevienu skrējiena vakaru nav trāpījies lietus, pat asfalts bija sauss – arī šodien. Jūtās, ka lēnām atkāpjas siltums, bet skriešanai tas absolūti netraucē. Noskrieti 6.5 kilometri. Noskrieta trešā daļa no plānotajām dienām. Vēl daudz kilometri priekšā, bet pats galvenais, ka ikdienas skrējiens paliek vieglāks.
11+
Lietus tēma aizkustināta. Vakar par to ieminējos, šodien smidzināja visu skrējienu. Par lietu to īsti nenosauksi, bet kaut kāds mitrums no gaisa krīt. Viss apmācies, šķiet arī ātrāk satumst. Šodien garā distance. Noskrieti 9.8 kilometri. Pēc pirmā apļa nevar saprast vai visiem trīs pietiks enerģijas, bet trešajā aplī ir otrā elpa un visa distance tiek pieveikt mērenā un nemainīgā ritmā. Pēdējie skrējieni ir nesalīdzināmi vieglāki par pirmajiem – var just, ka ķermenis sāk adaptēties.
12+
Diena sākas ar aizgulēšanos, bet ne kavēšanu. Tā notiek dienās, kad ārā līst. Pēdējās dienas kā “vāveres ritenī” – darbi, darbi, vakars un skrējiena laiks ir klāt. Plānā divi apļi. Pēc sajūtām nevajadzētu būt grūti. Pirmais aplis šķiet relatīvi viegls, bet otrajā aplī piezogas domas, ka nemaz tik viegli jau nav. Skatoties pēc statistikas – šodienas skrējiens ir ātrākais no divu apļu dienām, iespējams dēļ tempa otrajā aplī jūtos morāli piekusis. Skrējiena laikā aizdomājos, ka būtu forši apstāties un vienkārši iet. Noskriets 6.5 kilometri.
13+
Laba miega deva vienmēr nāk ar labu enerģijas lādiņu, tomēr vakardienas pārdomas par skriešanu šodien vēl palikušas. Reāli negribas iet skriet. Sportošanas aksesuāri vēl nav izmazgāti. Diena sākas nesteidzīgi. Vakarpusē dodos uz veikalu, lai nopirktu papildus apģērbu skriešanai, jo veļasmašīna griežas gandrīz katru dienu. Negribīgi dodos skrējienā. Šodien tikai viens aplis, kas nav daudz, tāpēc skrienu ātrāk kā parasti. Noskrieti 3,25 kilometri, relatīvi ātrā tempā. Internetā sāk rādīties vairāk reklāmu par vitamīniem, kas maģiski spēs uzlabot ikdienu. Muļķīgi apgalvojumi gandrīz katrā reklāmas teikumā, jo neviena vārda par ikdienas pamatlietu sakārtošanu – ēšanas paradumi, miegs vai fiziskās aktivitātēs. Tuvojas puse no plānoto skriešanas dienu skaita, jau tagad jūtu, ka pati skriešana ir jau jūtami vieglāka. Lielākais pretinieks ir paša prāts. Nākot no veikala austiņās klausos dziesmas, kur bijis, kur ne, starp dziesmām patrāpījies viens audioieraksts no radio. Vien četras sekundes, bet smieklīgas un atbilstošas tēmai: “Labrīt, lupata, laiks mosties un izaicināt sevi…”
14+
Nesteidzīga nedēļas nogale un daudz miega. Skrējiena laiks pēc izvēles, bet tas tik un tā ir tikai vakarpusē. Dienas veikala apmeklējumā nopērku enerģijas želejas. Nodegustēju garšu labu laiku pirms skrējiena, kā arī vienu apēdu tieši pirms skrējiena. Pirmais aplis, šķietami nesteidzīgi, ātri beidzas, kā arī otrais aplis nešķiet grūts, vien jūtu vienas kājas ikra apakšējā daļa paliek nedaudz savilkta. Domāju, ka kājām nav viegli ar tik pēkšņu un regulāru slodzi. Kā būs tālāk, tad jau redzēs, vēl ir ko skriet. Šodien noskrieti 6.5 kilometri.
15+
Diena, kad vajadzētu būt noskrietai pusei no kopējā plāna. Dēļ vienas tukšās dienas tas būs tikai rīt. Šodien pie fizioterapeita kardio diena, kājām arī tiek. Priekšā vakara skrējiens, bet daudz nedomāju par to vai būs grūti. Iepērku vēl dažādas enerģijas želejas – eksperimentēju ar garšām. Vienu apēdu tieši pirms skrējiena, padzeru nedaudz elektrolītus un dodos skriet. Pirmais kā pastaiga, bet otrais morāli grūts, bet par pārsteigumu trešais ir vieglāks kā otrais, laikam enerģija iedarbojās. Nav pārsteigums arī par kopējo skrējiena laiku – ātrākais no dienām, kad jāskrien trīs apļi. Šodien noskrieti 9,8 kilometri.
16+
Ir dienas, kad darbi ņem virsroku, un iztieku bez pusdienām. Šī bija tieši tāda diena, bet vakarpusē jūtu, ka enerģija skrējienam būs nepietiekama, kā arī izsalkums liek par sevi manīt. Cenšos pārāk daudz neēst, jo pašu skrējienu negribas atlikt pārāk vēlu. Kārtīgi uzkožu, skrējiens seko drīz pēc tam, un jā – nekāds pārsteigums, skrējiena laikā jūtu ēdienreizi. Enerģijas daudz, bet dziļās elpas ievilkt skrējiena laikā nav viegli. Pats skrējiens ātrs, viegls no slodzes skatpunkta, bet tas pilnais vēders. Noskrieti 6,5 kilometri. Šodien sasniegta puse no plānotās distances, tagad laiks skriet atpakaļ.
17+
Vieglā skrējiena diena klāt, jo distance ir tikai viens aplis. Tomēr pa dienu nākas iesvīst pie fizioterapeita, kā arī miega stundas nebija optimālas, tāpēc vakarpusē, pirms skrējiena, nedaudz nosnaužos. Pēc snaudiena enerģija ir, bet motivācija vēl nav pamodusies. Lēni un nesteidzīgi saģērbjos un dodos izskriet aplīti. Nodomāju, ka šoreiz gan jau patipināšu un baigi nesteigšos, bet kā rāda statistika, tad vidējie skrējiena laiki paliek ātrāki un ātrāki. Progress protams ir tikai sekundēs, ja mēra uz kilometru, bet tomēr stabils progress. Šodien 3.25 kilometri.
18+
Lietainās rudens dienas klāt, lai gan visa vasara bijusi līdzīga. Šādā laikā ir vēlme vairāk gulēt – vēl viens vakars ar snaudu. Laikapstākļi nav šķērslis, lai ietu skriet, protams, ja būtu spēcīgās lietusgāzes es nogaidītu, bet citādi nokrišņiem nav izšķirošas lomas. Šodienas skrējiens diezgan vēlu – snaudiens ievelkas, kā arī pirms gulēšanas vēl paēdu, lai skrējiena laikā ir enerģija. Pats skrējiens ļoti vienmērīgs – atskatoties uz ātruma maiņu skrējiena statistikā. Kārtējo reizi kaut kāds lūzuma punkts piezogas otrā apļa viducī, bet pēc tam otrā elpa. Šodien tikai divi apļi, tā kā skrējienu pabeidzu tā īsti nepiekusis – rezerves noderēs rītdienai. Šodien 6,5 kilometri.
19+
Kādam tāds skriešanas ritms ir ikdiena, vai pat knapi iesildīšanās kilometri. Man kā ne-skrējējam – vismaz regulāri to esmu darījis reti – šāda slodze ir ne tikai fizisks pārbaudījums, bet arī mentāls. Ir pagājušas nepilnas 20 dienas kopš uzsāku skriet – šodien skrienot pēdējos 100 metrus izjutu atvieglojumu, kāds noteikti nebija pirmajās dienās – es varētu turpināt, bet plāns ir plāns. Šodien noskrieti 9,8 kilometri. Otrajā aplī kā parasti piezogas niķīgās domas, bet trešais aplis kā pirmais. Ar nepacietību gaidu kādas būs sajūtas pēc 30 dienām.
20+
Diena sākas ar riteņa izbraucienu. Gan jau vakarpusē jutīšu ietekmi no mīšanās. Stundas šodien rit ātrāk kā citas dienas un vakars pienāk ātri – laiks doties ikdienas skrējienā. Kājas jau sākumā liekas nedaudz piedzītas un skriet ir pasmagi, pirmais aplis tāds samocīts, bet otrais aplis, neatkarīgi divi vai trīs apļi jāskrien, tāds morālais aplis – ķermenis iztukšojas pirms sākt lietot kaut kādas apslēptās rezerves. Pēc sajūtām likās, ka velkos un temps ir ļoti lēns, bet kārtējo dienu pārliecinos, ka vidējais laiks paliek ātrāks un ātrāks, tā it kā ķermenis gribētu skriet vienā grūtības režīmā, bet par cik ķermenis sāk adaptēties, tad līdz ar to pieaug temps. Iepriecina doma, ka rīt tikai viens aplis. Šodien 6,5 kilometri.
21+
Nedēļu var noslēgt ar “viegli viss”. Īss skrējiens. Vieglas uzkodas. Lielisks laiks. Youtube ar vien vairāk sāk man rādīt dažādu izaicinājumu video. Pagaidām pietiks ar manējo, jo 30 dienas vēl nav beigušās. Nu jau jāsaka, ka šodien tikai 3,25 kilometri. Skrējiena temps sāk nostabilizēties – progress vairāk vērojams garākajās distancēs, kur nepieciešama lielāka izturība.
22+
Aiz loga rudenīgs vēsums. Cilvēki t-kreklos praktiski vairs nav manāmi, drīzāk atgādina ziemīgu apģērbu. Kārējā nedēļas pirmdiena palido steigā – darbi, fizioterapeits, frizieris – aiz loga sāk satumst, bet vēl pēdējais darbiņš – jādodas paskriet. Skrējienam ļoti patīkams laiks, nav auksti, nav karsti, var nesteidzīgi izskriet plānotos divus apļus. Ar “nesteidzīgi” tikai domās, jo temps ir augsts. Šodien atslodzes diena ar ēšanu. Pirmajās skrējiena dienās likās, ka vajag vēl un vēl, ko var nojaust pēc attiecīgo dienu piezīmēm, bet tagad ir labi, ja kaut ko minimāli paknābā. Dienas distance 6,5 kilometri.
23+
Diena ar jautājumu – tā nemanot paskrēja? Aiz loga jau tumsa, bet vēl jāiet skriet. Šodien vēl neesmu ēdis – birojā kāda konfekte un kafija. Ēšana pēc skriešanas. Šodien vēl garā skrējiena diena – diez kā nu būs ar enerģiju. Pirmajā aplī lidoju kā kaija, pēc statistiskas nav ļoti ātri, bet sajūtās bija ļoti viegli. Otrais aplis nedaudz lēnāks, bet vismaz nebija grūti. Trešais aplis stabili un kārtējais PB (personal best) manā septembra maratonā. Lai gan tikai sekunžu, bet ļoti stabils progress. Izaicinājumā palikusi tikai nedēļa. Šodien 9,8 kilometri.
24+
Nāk rudens izgleznota Latviju, bet šodien diena sākas ar pamatīgu lietu. Ārā tik tumšs, ka nākas slēgt gaismu. Dienas otrā puse paliek skaidra un saulaina, jo man taču jāiet skriet. Ārā jūtams vēsums un apsveru vilkt garo sporta tērpu tuvākajos skrējienos. Dienas skrējienā nekādu pārsteigumu, viss mierīgi, ātri un stabili. Retoriski, tuvojoties izaicinājuma pēdējām dienām, var jautāt – kā dzīvot tālāk? Skriet ik pa laikam vai neskriet vispār? Tik eksistenciālus jautājumus risināšu vēlāk, bet šodienai pietiks ar noskrietiem 6,5 kilometriem.
25+
Īsā skrējiena diena klāt. Šodien dodos izskriet ar garajām biksēm, jo ārā tāds viltīgs vēsums. Vēl droši var iztikt, šortos skriet ir ērtāk. Dienas laikā praktiski neko neēdu, pašam skrējienam enerģija ir pietiekami, bet īsi pēc tam jūtu slābenumu un vēlmi pēc enerģijas, miega, ēdiena un citiem dabas brīnumiem. Pēc skrējiena plānā kārtīgi paēst, ne tikai par šodienu, vēl vakardienu un rītdienu. Šodienas noskrietos 3,25 kilometrus pat īsti nesajutu. Brīvdienas paredzētas papildus fiziskās aktivitātes, tāpēc šodienas ēšanas plāni ir lielāki kā parasti.
26+
Darba nedēļas izskaņa. Laiks saulains un siltāks nekā iepriekšējās dienas. Skrējiens gan tāds samocīts, jo aptuveni pus distancē jūtu, ka vienas kājas iekšpusē metās krampītis. Skriet var, bet nekas patīkams. Vitamīni arī beidzās pirms pāris dienām – būs šodien jāiet uzpildīties. Temps kopumā labs – noskrieti 6,5 kilometri. Iespējams, ka šodien bija laicīgākais skrējiens no visām dienām. Ar to diena vēl nebeidzas – šovakar deju vakars un rīt garāks pārgājiens. Ļoti iespējams, ka rītdienas skrējiens atliksies un nu jau būs divas dienas, kas jāatstrādā. Laiks rādīs.
27+
Pēc vakardienas skrējiena mikro-traumas, diena sākas nevis ar atliktu skrējienu, bet atliktu pārgājienu. Domāju, ka pārgājiens nebūtu bijis pārāk grūts, bet saliekot visus plusus un mīnusus, tomēr rīta agrumā sanāca vairāk mīnusi un paliku mājās. Labi izgulējos, atpūtināju kājas. Ja reiz nedevos pārgājienā, vajadzētu doties paskriet, bet šodien, psiholoģiski, to darīt bija tik grūti. Es tomēr devos skrējienā, ļoti samocīti un grūti, bet ne fiziski. Pirmos divus apļus vilkos, ar domu, kad tas beigsies. Trešā apļa beigās prāts nedaudz atslēdzās un skrējiena temps krietni pieauga. Noskrieti 9,8 kilometri. Nedaudz jūtu vakardienas sastiepumu, ja to tā var saukt. Pēc skrējiena gandarījums, ka skrējiena viena diena nav izlaista, bet bēdiņa, ka nedevos pārgājienā.
28+
Diena sākas ar enerģijas bedri. Domāju, ka piektdienas lielais enerģijas patēriņš šodien sasniedza savu maksimumu. Miegaina diena. Tikai pēc vakara skrējiena jūtos atdzīvojies, ja nebūtu šāda plāna skriet, domāju, ka vakars tā arī aizritētu miega zīmē. Gluži kā citās dzīves svērās – tērē, lai iegūtu – šoreiz tas par enerģiju. Skriešanas temps nostabilizējies, slodze optimāla, kādā brīdi var paskriet lēnāk, kādā ārpus komforta zonas. Noslēgusies kārtējā skriešanas izaicinājuma nedēļa. Visi grūtākie posmi aiz muguras, gan fiziskie, gan psiholoģiskie. Vēl dažas dienas un varēšu apkopot statistikas datus. Dienas distance 6,5 kilometri.
29+
Jau redzams skrējiena finišs. Vēl divas dienas un viss plāns būs izpildīts. Beigās vienmēr viss liekas vieglāk, jo lielākās grūtības jau aiz muguras. Šodienas skrējienā vien 3,25 kilometri. Ārā rudenīgs vēsums – gan es, gan citi skrējēji izmanto virsjakas, vien retais vēl mēģina iztikt ar t-kreklu. Diena pēc būtības ļoti vienkārša. Gaidām noslēgumu.
30+
Septembris noslēdzies, ja viss būtu ritējis pēc plāna, tad šodien būtu jāiet uz veikalu pēc tortes, bet viena diena tomēr iztrūkst un svētku diena būs tikai rīt. Dienas skrējiens ar 6,5 kilometriem. Jūtu, ka pirmajos kilometros visu laiku skrienu nedaudz par ātru, bet kad ķermenis ir iesilis, tad temps ir optimāls. Youtube piedāvātajā saturā joprojām dominē skriešana un klasiskā mūzika. Skatoties kādi ir pasaules rekordi skriešanā, tad es mēnesi esmu ļoti lēni pastaigājies. Veselīgi, bet lēni.
31+
Tā diena ir klāt. Nieka 30 skrējiena dienas. Pēc skrējiena, skanot Vivaldi un ēdot Vīnes šokolādes kūku, var pierakstīt pēdējās izaicinājuma piezīmes. Dienas skrējiens mierīgs – vien 6,5 kilometri. Pāris atpūtas dienas un jāpamēģina izskriet uz laiku, kas galīgi nebija pašmērķis visas šīs 30 dienas.
Noslēgumā var padiskutēt arī par statistiku un piedzīvotā novērojumiem.
Ja šādu skriešanas intensitāti salīdzina ar globāli pieejamiem datiem, tad tā ir stabili top 10 procentu aktīvo cilvēku kategorijā, proti, ļoti aktīvi, kā arī skriešana nebija vienīgā mana fiziskā aktivitāte. Sākums bija relatīvi grūts, kāju adaptācija regulārai skriešanai, pareizo apavu izvēle (piemērotu apavu izvēle), vitamīni, ēšana un miegs. Katra komponente deva savus plusus, ja kaut ko izlaidu, tad to jutu, ja ne uzreiz, tad ar dažu dienu nobīdi.
Ja sākumā lielāks akcents bija uz ēšanu, tad otrajā izaicinājuma pusē vairāk akcentējās psiholoģiskie faktori, jo fiziskie aizgāja otrajā plānā.
Vai nepieciešama tik intensīva slodze? Protams, ka nē, tā ir pārmērīgi liela un atņem laiku un enerģiju no citām lietām. Vidēji skrējienam patērēju 35 minūtes dienā, bet vēl jāpieskaita ģērbšanās, mazgāšanās, atpūta pēc skrējiena, visas mazās lietiņas kopumā sasummējas un kopējais laiks būtiski pieaug.
Kā jau sākumā minēju, galvenā motivācija bija grūtības, ko radīs prāts, kad gribas padoties. Tikai vienu skrējiena reizi apstājos, lai nedaudz paietu, tā bija pirmā diena, kad bija jāskrien trīs apļi. Trešā apļa sākumā fiziski prasījās mazu pauzīti. Tālāk, lai cik grūti negāja, turpināju skriet. Vidēji katru dienu noskrēju 6,5 kilometrus. Joprojām neizklausās daudz, bet te uzsvars uz faktu, ka tas ir katru dienu, pat ja ļoti negribas.
Noskrieti vairāk kā 190 kilometri, kas ir 60 apļi manis izvēlētajā maršrutā. Kā arī skrējienā pavadītas vairāk kā 16 stundas. Vidējais skrējiena temps 5:04 min/km. Sadalot 4 dienu blokos, tad progress bija no 5:24 min/km uz 4:43 min/km. Kā jau minēju vairākos dienu pierakstos, tad ķermenis vēlējās vienādi grūtu slodzi visos skrējienos, tāpēc temps ar katru skrējienu nedaudz pieauga, līdz pēdējās 10 dienās nostabilizējās.
Pēc šādiem sevi izaicinājumiem ir viegli novērtēt to mirkļus, kad vienkārši vari neko nedarīt un baudīt mirkli, kurā esi.