Praktiski ikviens cilvēks piedzīvo sāpes — nodevību, pazemojumu, zaudējumus, vientulību vai neveiksmes. Taču sāpes pašas par sevi nenosaka cilvēka attīstības virzienu. Tas, kā mēs tās izmantojam, nosaka to, kādi mēs patiesībā kļūstam.
Daži ļauj sāpēm pārņemt sevi. Viņi pārvērš savas ciešanas par atriebību un dusmām pret citiem. Katrs cilvēks, kurš nonāk viņu ceļā, kļūst par upuri. Šādi cilvēki kļūst ļauni — nevis tāpēc, ka tādi piedzima, bet tāpēc, ka ļāva sāpēm pārņemt savu rīcību un domas.
Citi izvēlas citu ceļu. Viņi atzīst sāpes, bet neļauj tām sevi kontrolēt. Tā vietā tās kļūst par spēku, kas veido viņu raksturu, apņēmību un vēlmi palīdzēt citiem. Šie cilvēki pārvērš sāpes par iekšējo spēku, nevis destruktīvu enerģiju, un viņu rīcība pasargā citus no līdzīgām ciešanām.
Divi ceļi vienām sāpēm
Ceļš uz ļaunumu
- Sāpes kļūst par degvielu dusmām un atriebībai.
- Katrs kļūst par ienaidnieku, katra situācija — par iespēju nodarīt sāpes.
- Tiek izmantota manipulācija, vardarbība vai nicinājums, lai citi justos slikti.
- Katrs solis padziļina iekšējo tumsu un atņem iespēju dzīvot mierpilni.
Ceļš uz spēku
- Sāpes tiek pieņemtas un izmantotas kā mācība un pieredze.
- Dusmas pārvēršas apņēmībā un drosmē.
- Cilvēks kļūst par aizsargu tiem, kuri nevar sevi aizstāvēt.
- Katra rīcība pārtrauc ciešanu ķēdi un rada cerību tur, kur bija tumsa.
Smagā izvēle
Kad nākas saskarties ar sāpēm, jautājums nav tikai “kāpēc tas notiek ar mani?”, bet “ko man darīt ar šīm sāpēm – netaisnību?”
- Vai tu ļausi sāpēm tevi pārņemt un kļūsi par ļaunu cilvēku, kurš nodara sāpes citiem?
- Vai tu tās izmantosi, lai kļūtu par spēcīgāku cilvēku un aizsargātu citus?
Sāpes nav ne labas, ne sliktas — tās ir neitrāls spēks. Taču sāpes var izmantot, lai kļūtu par ļaunu vai spēcīgu cilvēku. Ļaunie pārvērš tās par destrukciju, spēcīgie — par aizsardzību, drosmi un empātiju.
Dzīve neļauj palikt neitrālam. Brīdī, kad tiek piedzīvotas sāpes, mums ir jāizdara lēmums: iznīcināt vai aizsargāt. Tas, kādu ceļu tu izvēlies, atklāj, kas tu patiesībā esi.