Patērētāju kultūra ir mūsdienu sabiedrības sastāvdaļa, tā būtiski ietekmē dzīvesveidu, vērtības un sabiedrības normas. Domāšanas veids, kas neaprobežojas ar pamatvajadzību apmierināšanu, bet ir indivīda identitātes un sociālā novērtējuma noteicošais aspekts. Indivīdu mijiedarbošanās ar apkārtējo pasauli tiek balstīta materiālās vērtībās.
Patērētāju kultūras dzinējspēks ir reklāma, kas cilvēkus pārpludina ar vēstījumiem, kuru mērķis ir radīt vēlmes iegādāties preces vai pakalpojumus. Reklāmas tiek stratēģiski plānotas un veidotas tā, lai tās saistītu preces ar noteiktu dzīvesveidu un sabiedrības ideāliem, veicinot kultūru, kurā tiekšanās pēc materiālām lietām tiek asociēta ar izpratni par laimi un panākumiem. Šī pastāvīgā informācijas plūsma veicina patērētāju vēlmi iegādāties noteiktas preces, kas, viņuprāt, mainīs sociālo stāvokli un pašvērtējumu.
Zīmols patērētāju kultūrā ir kā statusa simbols. Zīmolu izvēle pirkumos, ko veic indivīdi, kalpo kā personīgās identitātes un piederības zīme. Noteiktu preču (zīmolu) esamība īpašumā simbolizē piederību noteiktām sociālajām grupām.
Digitālo tehnoloģiju laikmets ir vēl vairāk pastiprinājis patērētāju kultūru, sniedzot platformas indivīdiem, kuri var dalīties ar savu pieredzi un izpratni, piemēram, par to, ko ēst vai vilkt mugurā. Sociālo mediju telpā indivīdi, apzināti vai neapzināti, attīsta patērētāju kultūru, piemēram, daloties ar savu dzīvesveidu vai sniedzot preču un pakalpojumu atsauksmes.
Patērētāju kultūra var radīt vides problēmas, kas saistītas ar pārmērīgu preču patēriņu, proti, resursu izsīkšanu. Turklāt pastāvīga dzīšanās pēc materiālām lietām kā identitātes un laimes avota var radīt neapmierinātības ciklu, proti, indivīdi pastāvīgi meklē nākamos pirkumus, tiecoties pēc īslaicīgas apmierinātības.
