Kā skaista un egocentriska sieviete, ar smagu bērnību, esmu ļāvusi savai nevienlīdzības pieredzei veicināt savu iekšējo un tumšo vēlmi atriebties. Tā vietā, lai sirdī atrastu empātiju vai līdzjūtību, es esmu pieņēmusi savu egoismu un padarījusi to par savu vadmotīvu. Grūtības, kuras es pārcietu savos pilnveidošanās gados, veidoja mani par cilvēku, kuru vada tikai personisks labums un tiekšanās pēc varas.
Mans stāsts ir par ambīcijām un nožēlas trūkumu. Netaisnības, ar kurām es saskāros, manī aizdedza liesmu, liekot man meklēt atmaksu tiem, kuri man ir nodarījuši pāri. Tā vietā, lai rastu mierinājumu līdzjūtībā vai sapratnē, es esmu izvēlējusies izmantot savu skaistumu un šarmu, lai manipulētu ar citiem.
Raugoties nākotnē, mani plāni ir saistīti ar savu ieceru pilnveidošanu, neatkarīgi no sekām. Mani pārņem dedzīga vēlme uzkrāt bagātību, ietekmi un kontroli. Es neapstāšos ne pie kā, lai sasniegtu absolūtu varu, izmantojot visus manā rīcībā esošos resursus savu personīgo interešu īstenošanai.
Mans ceļš, ko veicina empātijas trūkums, ir aptumšojis manu dvēseli. Mani virza alkas pēc dominēšanas un neremdināmas atriebības.
Tiecoties pēc personīga labuma, esmu kļuvusi par simbolu tumsai, kas cilvēkā var izpausties, kad nav empātijas. Mana rīcība atspoguļo manas pagātnes rētas un rūgtumu, kas ir pārņēmis manu sirdi. Lai gan mans ceļš ir piepildīts ar tumsu, tas ir ceļš, kuru es labprāt izvēlos, atsakoties no izaugsmes un līdzjūtības potenciāla.
Mans stāsts ir par skaistu, bet dziļi vīlušos indivīdu, kurš ir iesprostots atriebības un pašlabuma ciklā. Nākotni, kuru es iztēlojos, grauj manas darbības, kur mans egoisms ņem virsroku un empātija paliek tālā atmiņā.