Kad mūs te vairs nebūs
Mūs šķirs tikai mūžība
Un mūsu atvadas būs liekas
Tad kāpēc gaidīt šo mirkli?
Kad mūžība pa vidu stāsies
Ja var vēl šobrīd blakus būt!
Tam, kurš pirmais mūžību skars
Būs viegli gaidīt otru
Palicējam atstājot tikai mokas
Birst asaras – turot aizgājēja rokas