Vien paaudzes mainās
Bet arī tās to pašu prot
Līdz mainās pasaules
Un visiem vietas nepietiek
Kāds spēlējas ar nāvi
Lai var lūgt un nožēlot
Ar plaukstām cieši kopā
Cerībā, ka brālis dzīvs
Plaukstas cita brāļa asinīs
Tās ir rētas, ko ūdens aiznesīs
Ja nav tuvs, tad svešs kā nāve
Ja nav tuvs, tad pļauj kā zāli
Kā lai uz to visu noskatās?
Ja kāds grib karot, lūgt un nožēlot
Un jaunai saulei lecot
Vēlas to visu atkārtot!