Aklums no saules gaismas
Horizonts ir tālākais, ko redz
Rokās akmens, tas taisnu tiesu nes
Vien aklums neļauj mērķi saskatīt
Un akmens kā nasta pašam sev
Mest vai rokās turēt?
To, kas pie zemes velk
Nāk tumsa un aklums atkāpties vēlas
Horizonts jau blakus, bet ir par vēlu
Akmens izslīd no rokām
Taisna tiesa, kad bedri roc ar savām rokām
Nav jautājumu, ko uzdot sev
Tumsā nav gaismas, kas rāda ceļu