Reiz jauni bijām mēs, tādi bijām mēs
Laime acīs ar pirmo rīta gaismu
Drūmos rītos vienmēr redzot, ko skaistu
Laiks kā neizpētīts ceļš – cilvēkus maina
Te viens, te otrs, te kopā rokas turot
Sejā pirmās rētas, sejā pirmās sēras
Pa vidu visam mīlestība gaisā virmo
Es tevi mīlu – tā viņa teica man
Sevi nepazīt – to atkārtoti dzirdot
Sevi nepazīt – tik viegli celties krītot!
Es tevi mīlu – laiks to teikt arī man
Pasaka pa vidu visam piedzīvotajam
Piedzīvotais kā pasaka, ko atkārtojam
Un tagad laime tajā, ko protam
Mīli to, kurš ceļas, lai dotu!