Zūd gaisma un mainās viss
Riet saule un aust silueti
Pilsētai uzglūn tumsa
Pa zemi slīd nezināmas ēnas
Tumsā, kur mošķi smeļas drosmi
Tie smaida aizejošajai saulei
Kur bija steiga, tur tagad lēni
Kur bija silts, tur tagad drēgni
Kur bija gaisma, tur tagad rēgi
Kur bija klusums, tur tagad brēka
Lēni mostas tie, kuri snauda ēnā
Līdz tumsa pārklāj zemi
Uz katra stūra pa mošķim lēkā
Soļi mainās krietni lēnāk
Acu zīlītes plaši vērtas
Jo zūd gaisma un mainās viss!